Ja godīgi, vārdu trūkst. Būšu skarba, taču mani uzvelk visas šīs daudzbērnu ģimenes, kurās bērni dzimst viens pēc otra, bet paši bērnu radītāji to vien tikai gaida, kad viņiem kāds palīdzēs. Jau pēc mātes runāšanas un izteikšanās veida var redzēt, ka šajā ģimenē inteliģence ir svešs jēdziens. Nav jābūt profesoram un nav jālasa enciklopēdijas, taču jāmāk rādīt piemēru saviem bērniem. Konkrētā sieviete atstāja prastas personas iespaidu. Respektīvi - tādas personas, kura tiešām dzīvē nemāk neko citu kā tikai vairoties. Pie tam... vai tiešām, kaut vai tādēļ, ka dzīvokli filmēs, nevar savākt to visu!? Nav jau jābūt eiroremontam, bet kaut vai jāsavāc viss tā, lai māja izskatās pēc mājas, ne sprādziena muzejā. Pieauguši cilvēki + bērni tīņu gados, bet dzīvo kā pagadās.
Man tiešām nekas nav pret daudzbērnu ģimenēm. Man prieks par tām ģimenēm, kurās ir daudz bērni, bet kurās vecāki, bērnus radot, saprot, cik daudz pūļu un līdzekļu tas viss prasīs. Varu tikai apbrīnot tādas ģimenes. Taču tādas, kurās tiek dzemdēti n-tie bērni un vecāki gaida palīdzību no citiem... vārdu trūkst.