Pirmais darbs bija narvesenā. Protams, man tas daudz ko iemācīja - disciplīnu, sarunāties ar cilvēkiem utt., bet neiesaku galigi. Alga maza darba ļoti daudz, ja paveicas ar vadību, tad varbūt vēl tā, bet vadība arī man bija nekāda. Visu laiku bijām pa vienam darbiniekam visā veikalā. Un nejau būdiņā, bet lielā narvesenā, kuri blakus nestei. No rītiem daudz cilvēku un rindas, un visi jāpaspēj vienai apkalpot - gan hot dogus un maizītes uztaisīt pircējiem, gan jaunās avīzes izlikt, svaigās maizītes izlikt.
Vakaros jāpaspēj klineti apkalpot, kafijas automāti iztīrīt, grīdas izmazgāt, tualeti iztīrīt. Varbūt tas viss nebūtu tik grūti, ja būtu vairāk darbinieku, bet vienam pašam..... + vēl veikala darba laiks no 7-22 (vasarā līdz 23). Darbā jābūt pirms 7, lai paspētu svaigas maizītes izcept un kafijas automātu salikt utt. Forši bija, ja bija maiņa no 7-15, tad vismaz atlikusī diena brīva. Neforši, ja no 15-23, tad kamēr aizbrauc mājās jau ir gandrīz 12 naktī, tad kamēr paēd, nedaudz atpūties un ej gulēt, un cēlos ap 4:30. Izturēju pusgadu un man pietika. :D
Un, protams, nevar aizmirst par slepenajiem pircējiem. Visu laiku jāsmaida, jāsveicinās, jāpiedāvā papildu prece, par pirkumu jāiedod čeks, jāatsveicinās. Ja nebūs kaut kas ne tā, vai zems vērtējums no slepenā klienta, tad vadītāja draud ar paskaidrojumiem.
aaa un jā, tāda oficiāla pārtraukuma arī nebija. Varēja noteiktos laikos uzlikt pulkstenīti uz 5min., un pusdienas ēst, kamēr viena nav veikalā un skatīties kamerās vai kāds nenāk. Ja nāk, tad uzreiz skriet apkalpot. Ļoti stulbi.