Vai, par tām depresijām nu gan... Kad jaunai māmiņai trako hormoni, kad ir bailes, neziņa, un pilnībā sagriezies dzīves ritms, iekrist depresijā ir vieglāk par vieglu, ņemot vērā to, cik daudzi mūsdienās cieš no veģetatīvās distonijas un vieglas depresijas formām. Man apkārt ir tik daudz cilvēku, kuri ikdienā pārtiek no dažādām nervu zālēm, bet no malas izskatās smaidīgi un dzīvespriecīgi, tik vien kā tie nodevīgie maisiņi zem acīm... Tāpēc arī tās meitenes, kurām bēbis uz rokām, vīrietis jau kalniem pāri, un pār plecu depresija lūr, bet acis pilnas drosmes un apņemšanās, un rūpes par sevi un vidi sev apkārt nav luksuss, arī tās ir malači.
Nezinu, ko te ir izdomājušas visādas rīdzinieces un citi zvēri, ko nozīmē, skaista un iedvesmojoša dzīve, bet mani iedvesmo tie cilvēki, kas stāv tepat blakus, ar abām kājām uz zemes. :)