Pēdējā laikā te saradušās tēmas ar visādiem mammu-bērnu un sev veltāmā laika jautājumiem, un tāpat es skatos arī uz draudzenēm un paziņām, kuras, ģimenē ienākot bērniņam, vai nu aizmirst, vai nepagūst tikt galā ar sevi un savām attiecībām. Un tad ir mammas, uz ko es skatos, kā uz supervaronēm - smaidīgas, koptas, vīrs blakus, bērns ieķēries brunčos un dzīve notiek. Tomēr tādu ir retums, kā spilgtākais pozitīvais piemērs man šķiet https://abolsarabeli.wordpress.com/ supermamma. Un baidoties, ka kādu dienu es pati kļūšu par to sakņupušo, nogurušo mammu, es gribu zināt, ka pasaulē vēl ir daudz tādu supersieviešu - ar taisnu muguru caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Parādiet. Varbūt blogu, varbūt instagramu vai ko. Varbūt tādas esat jūs, varbūt tādas ir jūsu draudzenes, par ko jums prieks un lepnums. Varbūt tā ir pilnīgi sveša čiepa aiz piecām robežām. Par iedvesmu jums un mums :)
Dzive man idealas sievietes piemers mana draudzene kopa esam vairak ka 40 it gadus. 3 berni, no kuriem 2 mazini, skaista maja vienmer perfekti kopta, darzs, siltumnica visur perfekti viss vienmer sakopts. Darbs ari ir.... gatavo pati, isak sakot reti kura to vcisu var dabut gatavu!
Rīdziniec, tieši tā. Mans piemēr ir tas, kā mamma var sapucēties un saskatīt to skaisto sevī un apkārt ikdienā, tai pat laikā nebaidoties runāt par pēcdzemdību depresiju, citu gudrām pamācībām un visādiem lielākiem un mazākiem čē-pē :) īsts, dzīvs piemērs. Man tikai šķiet, ka ir šausmīgi daudz tādu apkārt, kam mājās kalns ar netīriem traukiem, mati šampūnu redz, labi ja reizi nedēļā un divvientulībai ar savu vīrieti ne sekundes, ne vienas pašas.
Piekrītu Rīdziniece viedoklim. Manuprāt, īstas supermammas savu dzīvi neafišē, viņām tas nav vajadzīgs. Instagrammammas dzīvo un dara ar domu, lai būtu ko atrādīt, lai viss labi izskatītos..utt
Man šķiet, ka tas ir pavisam normāli un saprotami - citiem rādīt savas dzīves pozitīvāko pusi, arī pašiem taču tā priecīgāk. :) Domāju, ka visiem ir mirkļi, kad varētu labāk izskatīties, veselīgāk gatavot, mazāk uztraukties u.tml. ;) Pašai kā labais piemērs ir viena 3 bērnu mamma, kura nevis, pretēji sabiedrības spiedienam, "paspēj visu", bet jūtas izcilā harmonijā ar savu māju dzīvi. (l)
Runa jau ir par to ka kaudzem bilzu Instragram un fb bet dzive reali ir messls. Vel piemers no dumja DOM2 Olga Buzova...kaudzem skaistas bildes, dzive neaugliga uz ta pamata dzer un lielas problemas ar alko, un virs pameta un ta nesmuki vini skiras.... bet bildites tai nelaimigajai saliktas kaudzem skaistas...
pipariene, es viņu lasu arī no sākuma un tur jau tas skaistums, ka tiek parādīts the good, the bad, the ugly. Mans jautājums bija par tām mammām, kas rāda, kā vinām iet, varbūt, ka sēžot mājās ar mazo, tas ir viens no labākajiem veidiem, kā komunicēt ar ārpasauli, nu kāpēc gan ne? :) DOM2 un tamlīdzīgu šovu un pasākumu dalībnieki ir pilnīgi cita opera. Tas ir maksimāli attālināts no tā žanra, kas man interesē.
es tak saku ka neaugliga,nu... ka no kmuriens info pats virs sarunu ierakstus tv radija un ludza lai dzeraja buzova vina matei nezvanas...pasi visus skandalus publisko...:-D
Es jutos ka supermamma. Instagram neblogoju, tikai skatos. Puceejis un ar puisi ejam uz restoraaniem, man ir deelens kurss ir mans acuraugs, patiik buut mammai.
oj tur pretiga ta skirsanas, mantu dalisana un etc. Bet Buzova pati vainiga, futbolistam bija sieva un zidainitis bebis kad vina izjauca gimeni, nu viss atnak atpakal. Vari pameklet ifgno rakstu ka buzova skiras daudz:-D
ak kungs, es te jautāju par iedvesmojošām mammām, bet man pretī dod dzērājbābu no krievu šova, kam ar mātei būšanu nav pat sakara, lai pierādītu, ka īstenība atšķiras no bildēm. Vot, loģika! :D
Visas manas ilūzijas, ka kāda ir bijusi brīnummamma ar laiku ir izkūpējušas. Te uzzinu,ka šķiras, te-ka regulāri nāk aukle, te- ka bija dziļā depresijā, bet slēpa. Bet agrāk akli ticēju gan IG, gan stāstiem no malas.
Pēc otrā bērna esmu sākusi sevi uzskatīt par supermammu. Ar pirmo biju vairāk nogurusi, apjukusi, bieži vien bija neziņa par daudzām lietām, nevarēju atrast laiku kaut kam, viss bija savā ziņā tāds haotisks... Pēc otrā bērna viss kaut kā sakārtojās - iemācījos samenedžēt laiku, ka visam pietiek un vēl pāri paliek. Tas vēl pie visa tā, ka nav neviena blakus, kas varētu kā palīdzēt ar bērniem. Tā nu mani bērni man iemācījā kā visu savā dzīvē sakārtot un visu paspēt, bet nejusties arī kā vāverei ritenī un spēt priecāties par mirkļiem. IG gan neesmu baigi aktīva... :-P
2520
