Būt laimīgai..

Iemācies priecāties par sīkumiem un mirkļiem.

Vai materiālas lietas ir vienīgās, kas tev līdz šim sniegušas prieku? Vai tu to nerodi draudzībā, attiecībās, labi pavadītā laikā? Darot kaut ko, kas tev patīk un sniedz gandarījumu?

Uztaisi kādu pasākumu,ekskursiju vai tml.-Ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem...Sajūtas-ir tas ko nevar nopirkt ;)

Bet kāpēc Tev liekas,ka laimīga būsi tikai nopērkot kko sev? Varbūt tā laime ir apdāvināt citus, varbūt ceļojums (tur tomēr ir ko redzēt,sajust un atminēties), varbūt hobijiem ieguldi to naudiņu, vai iekrāj kaut kam lielākam - mājai, piemēram.

Jā, Tev taisnība par ceļojumu.

Pērkot lietas, laimi radīsi tikai uz īsu brīdi, pēc tam tā laime ātri pazudīs un vajadzēs atkal pirkt, lai atkal būtu laimīgs. Tāda ir mūsdienu patērētāju sabiedrība. Mārketings un veikali tikai uz to 'uzvārās' ar savām spilgtajām reklāmām, kur pirms preces attēlota bēdīga sieviete un pēc preces nopirkšanas, viņa ir pēkšņi ļoti priecīga un visi apkārtējie arī par viņu priecājas. Kad es to sapratu, kā veikali un mārketings uz mums iedarbojās, lielajās izpārdošanās absolūti negribas vairs neko pirkt, jo tāds jau ir arī to mērķis - zombēt mums galvā - pērc, pērc, pērc, lēti, tev vajag, būsi laimīgs.. kaut nemaz nevajag.. Sāc varbūt ar to, ka meklē, kas tevi vēl varētu darīt laimīgu - pavadīts kopīgs laiks ar mīļajiem, ceļošana, sevis izglītošana un tml.

Man ir tieši pretēji - es neprotu naudu iztērēt tā, lai man tas radītu prieku. Man ir krājēja sindroms. Ilgi domāju kādu telefonu pirkt, kādu datoru, kādu suni iegādāties. Ar drēbēm ir tas pats vienmēr grūti izšķirties vai man to vajag vai nē, tāpēc parasti ir tikai viena ziemas jaka, vieni zābaki, viena mazā somiņa, rokassoma. Reizēm gribētos kaut varētu sev atļauties vairāk:-D

Kā sevi iepriecināt un rast piepildījumu - piesakies kādiem kursiem, jo īpaši, kas saistīti ar radošumu. Varbūt vari krāt naudu kam lielākam - ceļojumam, jaunām mēbelēm, remontam.
Vai noziedo naudu kādam labdarības projektam - kādam bērnam ar īpašām vajadzībām. Man liekas, ka pēdējais palīdz apjaust, ka tu esi kādam palīdzējis neko negaidot pretī. Man patīk skatīties "Eņģeļi pār Latviju"

Mani laimīgu dara mani daudzie, senie draugi :) Es protu būt par labu draugu, kurš izveido dziļu dvēselisku kontaktu. Mans mīļotais cilvēks, kas atbalsta, lutina, novērtē un ciena, ar kuru var atslēgties no ārējās pasaules.
Bet laimīguma virsotne (ar nosacījumu, ka ir iepriekšējie faktori) man rada jaunu zināšanu iegūšana. Interesantas studijas augstskolā un hobij-skola, kurā mācījos 2 gadus. Diemžēl nav laika un enerģijas vienmēr mācīties. Studiju laiks, vismaz bakalaurs, bija ilgstošs intelektuālais orgasms :D
Neceļoju tik bieži cik gribētos, jo grūti izrauties no ikdienas skrējiena, bet kad to dara tad jūtu, ka tas ir efektīvs antidepresants un pret rutīnu palīdz vienmēr.
Materiālās lietas nav tik stabila vērtība. Ir bijuši periodi, kad triecu naudu pa labi un pa kreisi un ir bijis arī grūtāks periods. Materiālās lietas tikai dod mieru un spēku risināt svarīgākus jautājumus. Tas ir pamats, ar to ir par maz. Laimi no tā negaidītu :)

Man galvenais kas parada mani laimigu ir but lidzas cilvekam vai cilvekiem ar ko man ir labi ar mantaam tuksumu neaizpildisi. Esmu bijusi abas fronts gan kad ir nauda ko tikai izgruzu nevajadzigam grabazaam vai sausmigi daargaam daavanaam prieks citiem, gan ari frontee kur jaaskaita katrs eiro in jaadomaa kuru reekinu samaksat in kuru pagarinaat. Protams, bez naudas in knapinaaties ir vel sudigaak, bet iekseejo dveseles tuksumu tas neaizpilda.