Es laikam esmu viena no retajām, kura nesaprot, kas tur tāds! Protams, katram cilvēkam dzīvē pienāk tas vecuma posms, kad (ja vēlas veidot ģimeni un dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi) jāpiebremzē ar iknedēļas ballītēm vai alus dzeršanu bāros katru piektdienas vakaru, taču tas, ka ir sasniegts konkrēts vecums, nenozīmē, ka tāpēc cilvēkam pēkšņi jāatsakās no pilnīgi visa, kas viņam sagādā prieku! Ja šī tikšanās ar draugiem notiek reizi divos mēnešus, kur ir problēma atļaut vīrietim satikties ar draugiem, pat ja viņš ar viņiem kopā pavada visu nakti!? Nu un tad, ka viņi tur dzer, kad satiekas!? Ko viņiem, kā večiem, kuri satikušies reizi divos mēnešos, tajā garāžā vai pie biljarda galda darīt? Pļāpāt par riepām vai sist pa bumbiņu, un pie reizes izšūt krustdūrienā!? Saprotu, ka ir pāri, kuriem patīk visur iet kopā un bez maz vai neatkāpties vienam no otra ne soli - ja uz ballīti, tad kopā, ja satikties ar draugiem, tad kopā, taču man pašai attiecībās ir svarīgi ļaut otram cilvēkam justies brīvam. Un ar vārdu "brīvs" es nedomāju iešanu pa kreisi vai dzeršanu katru nedēļas nogali, bet gan vienu nakti (parasti sanāk reizi 2-3 mēnešos), kuru viņš var pavadīt kopā ar saviem labākajiem draugiem, pārrunāt veču lietas un atpūsties no ikdienas. Es savam vīrietim pilnībā uzticos, laikam tāpēc man nekad nav bijušas problēmas atrast ar ko nodarbināt sevi, kamēr viņš ir kopā ar draugiem. Ja godīgi, tad visbiežāk, lasot šādas tēmas, ir baigi žēl tos vīriešus, jo, ja vīrietis ikdienā ir labs vīrs, gādīgs tēvs, ja godprātīgi strādā, neiet pa kreisi, nav dzērājs vai tusētājs, ir baigi skumji, ja pat reizi divos mēnešos viņš nedrīkst viens pats pavadīt laiku kopā ar saviem draugiem. Bet nu... to vajag izrunāt aci pret aci ar vīru, nevis vadīties pēc forumā izlasītiem viedokļiem, jo, tā kā te daudzas raksta, ka tādu uzreiz pamestu vai nekur nelaistu vispār, autore salasīsies to visu un ies nabaga vīram uzbrukumā. Beigās vēl mājas arestu uzliks.