Trešā liekā

Tu viņam paprasīji, kas viņam pietrūka attiecībās, ka vajadzēja ieviest to trešo?

Es nekad nevarētu piedot krāpšanu tieši Tevis aprakstītā iemesla dēļ - jo neticu, ka jebkad spētu to aizmirst...

Šādus stāstus es nesaprotu. Es varētu saprast tādus stāstus, ja ir 10 gadus precējušies, 2 bērni, hipotēka un kopīgs bizness, bet kas Tev traucē šajā gadījumā pamest krāpnieku??

Fejumeitene īsti nepietiek drosmes, lai paceltu šo tēmu..:-|

Tava kļūda bija piedot. Vai nu sadzīvo ar savu izvēli un paranoju, vai pacel galvu un ej prom.

freya
Donata
Meitenes ticiet, bet es ar to pašu teicu, kad manu draudzeni nokrāpa, jo, ja meklē kādu citu ārpus attiecībām un grib palikt ar to pirmo, man likās, nu cmon, izvēlies otro meiteni, ja jau meklēji pirmajai zamenu. bet nu jā, tad es to piedzīvoju un sapratu, ka to cilvēku mīlu ar visiem mīnusiem un nespēju pamest. Zinu arī, ka viņam bija riktīga depresija, to teica mūsu kolēģi un, ja viņš nesalabtu ar mani, tad būtu braucis strādāt prom uz ārvalstīm. Tā kā, tomēr jūtas ir, lai arī parādījās tikai tagad. :-/

Ja reiz mīli ar visiem mīnusiem, esi gatava, ka viņš krāps atkal, visdrīzāk ne reizi vien, tāpēc paranoju derētu jau laicīgi izslēgt, lai nebojātu sev nervus.

Donata
Jā, tas derētu, bet, ja vēl šādi mocīšos ar to, ka - kur viņš, ar ko, utt. Tad tiešām attiecībām nav nākotnes, vai tad ne tā(?)

Kāda veida krāpšana tā bija? Cik nopietna?

Viņš krāps Tevi atkal, visticamāk:-) pugadu kopā...svaigs pārītis taču, nesen kopā sagājuši...njaa, kas jums būs pēc vairāku gadu kopā būšanas...;-)
Viņš ar viņu pārgulēja? Piedzēries bija, vai kā?

Šādus stāstus es nesaprotu. Es varētu saprast tādus stāstus, ja ir 10 gadus precējušies, 2 bērni, hipotēka un kopīgs bizness, bet kas Tev traucē šajā gadījumā pamest krāpnieku??
29.01.2017 AMEN! Ne ko pielikt ne atnemt!

Neons
džodžo es jums privāti uzrakstīšu.

. Zinu arī, ka viņam bija riktīga depresija, to teica mūsu kolēģi un, ja viņš nesalabtu ar mani, tad būtu braucis strādāt prom uz ārvalstīm. Tā kā, tomēr jūtas ir, lai arī parādījās tikai tagad.

ak nabadzins, un zini kas tev par dalu gar vina depresiju? Doma par savu dzivi un savu nakotni.

puucinna, varbūt esmu naiva, bet es ticu labajam cilvēkos un ticu, ka krāpšana ir izvēle un tai nav attaisnojuma. Un es ticu, ka cilvēks, kuram ir svarīgas attiecības/laulība/ģimene, kuru viņš ir izveidojis, nekrāps!

Es arī reiz piedevu krāpšanu, arī tur dievojās un ļoti nožēloja, ka apdzēries bija utt, pēc pāris gadiem tā pat atkal nokrāpa un aizgāja pie tās otrās, tādi nemainās, vienīgi retos gadījumos. Bet varbūt man trāpījās tik tāds gadījums, bet noteikti vairs neatkārtotu to kļūdu, uzreiz sūtītu pie tās otrās, jo reāli žēl gadi, ko viņam ziedoju, ja kopā tik pus gads, labāk sevi mīli un cieni, nevis viņu, jo ātrāk aizmirsīsi viņu, nekā krāpšanu.

Neizklausās, ka esi piedevusi. Piedot nenozīmē to vnk pateikt. Tas nozīmē, ka spēj ar to sadzīvot.

Es brinos tikai 6 menesu kopa un jau kaudze ar problemam? Kaut kada depresija, un krapsana...Sauukam tak parisi doma tikai par otru un kopa busanu, krapt prata pat neienak.,.,a tavejais ???????? Un koilegi un visn tev sakarina spageti uz ausim un tu ka mulke tici ....un priecajies...mil, mil,...Nu pilnigs sviests.

puucina, Tu saki, ka īsti nepietika drosmes, lai paceltu tēmu par to - kāda bija motivācija krāpt. Tad es īsti nesaprotu, kā Tu varēji piedot, ja pat neesat to izrunājuši? Puisis pateica, ka nožēlo un mīl un lūdza piedošanu un Tu pateici "jā, labi, es piedodu?"
Manuprāt, lai pieņemtu lēmumu par piedošanu šādā vai līdzīgā situācijā, ir viss kārtīgi jāizrunā, abiem jābūt atklātiem, jāstāsta viens otram kā jutās/jūtas, vai un kā šo situāciju vispār var atrisināt...

Cilvecini kopa tikai 6 nieka menesus, un JAU krapsana. Tur navpar ko runat vispar. Un kapec gan butu jalauj karinat makaronus sev uz ausim. Man muzam kretine parak salda mele, cilveku attieksmi pret sevi verteju TIKAI UN VIENIGI PEC DARBIEM.

1. cilvēki nemainās - ne tik viegli, jābūt smagam triecienam, lai cilvēks kko mainītu sevī, trieciens bija, bet ne viņam - Tev. Tad arī saņem spēkus un mainies.
2. Ja tas notika vienreiz, notiks arī otreiz.
3. Ja Tu esi jauna, nenorauj savu dzīvi podā - ja tomēr izlem noraut visu podā, nesūdzies par to, dzīvo un gaidi, kad atkal tiksi izmesta, kad viņam labpatiksies.
4. pusgads ir pārāk mazs laiks, lai būtu viss tik tik ļoti nopietni, ka nu jāmeklē striķi un ziepes.
Pasaki paldies, ka nepazaudēji vēl ilgāku laiku, piemēram, 3 gadus uz šādu cilvēku.
Atrodi savu pašcieņu, sāc sevi cienīt, nevis vnk atļauj citiem cilvēkiem ar sevi rīkoties kā viņi grib.
Centies saskatīt pozitīvo - tam cilvēkam pie kājas par Tevi, un tās izmaiņas ir gaisīgas, ies laiks, izpirks savus grēkus un tad jau, ja nostrādāja vienreiz, nostrādās arī otreiz un trešo un ceturto un tad jau vispār par to varēs Tev neteikt...

Varbūt kaut ko ieteiktu, vienkārši nomierināties

to nu gan nevajag, norīsi to, ar laiku sagrauzīs Tevi no iekšpuses.
Atrodi sevī spēku viss pārējais būs labi.