es pievienojos kartupeļu/gaudotāju klubiņā :D Pats trakākais, ka gribas jau ir kā kkādas pārmaiņs utt, bet man ir ieslēdzies tāds dzīves panīkums, ka man pat reāli no mājas negribas iet ārā. Es aizeju uz darbu, citu vakaru vēl uz treniņu un viss. Man reāli neko negribas. Tā es dzīvoju pāris gadus, lūk tas ir nožēlojami. Ja vēl pirms pāris mēnešiem man bija vēlme brīvdienu vakaros iziet tautā, tad tagad tā vēlme ir absolūtā nullē.
Es nezinu, kas ir jādara un ko es reāli varu darīt. Es priecājos, ja atceļas kaut kādi plāni un var palikt mājās. Vienīgā reālā vēlme ir man iet uz treniņu :D Vismaz šodien kaut kā piespiedu sevi bērna dēļ izvākties līdz kino.