Čau!
Dzeru jau 3. krūzi tējas, tikko biju pusdienās un piesēdās lielā priekšniece. Jau pusgadu te strādāju, bet saruna ar viņu notika tikai tad, kad bija darba intervija un koridorā - labdien un visu labu līmenī. Tā ikdienā man ir tiešā priekšniece un bišku stresiņš, kaut gan pie pusdienām pat bargie bosi ir labvēlīgi :D
Mēģinu saņemties piezvanīt kādas vidusskolas direktorei, jo jāpabeidz projekts ar novada skolām, kuru iesākām gada beigās.. Toreiz bija baigais stress, bet viss izvērtās pat labāk, nekā cerēju.. un palika te nu viena skola un atkal bailes kā sākumā (s) eh..nevajadzēja atlikt uz tik ilgu laiku, jo bīdu un bīdu šo pienākumu diendienā...bet nu jāsaņemas!