Sveikas!
Pašai šķiet dīvainai, bet di,ti gribu atrast vienu dzejoli. Varbūt kāda ir dzejas cienītāja.
Tik ļoti biju apmulsusi no tā dzejoļa, miglaini atceros domu laikam no pirmā pantiņa. Tur bij kaut kas par to, ka "sakot es mīlu, trūkst vārdu, tad vienkārši ir jāpaklusē, jo tad visu var saprast un sajust".
Tas ir arī viss :D tālāk es apstulbu un neatceros kas bija atlikušajos pantiņos (vai pantiņā) :D
Varbūt kāda tiešām var palīdzēt, jo pati atrast nevaru, diemžel :/
14
