Kā to pateicāt otrai pusītei?

pateicu,ka kavējas mēnešreizes, tad teicu,ka'' man šķiet esmu stāvokļī aizbraucam nopirkt testu'' un tā nu mēs aizbraucām,nopirkām un mājās to veicu un tad pateicu,ka pozitīvs. Nekas tāds, nevarētu nociesties nepateikt,ka veicu testu :D
Ja nav gatavs, tad nezinu..Tā arī pateikt visu kā ir, bet nu bērns nav bubulis + ātri izaug, ja finansiālā puse ir ok,tad nav ko baidīties,manuprāt.

Nekādus īpašos tekstus nedomāju, uzrakstīju sms,ka esmu stāvoklī.Draugs pavaicāja kā tu zini? Tad nosūtīju bildi ar pozitīvu testu:-D,viņš braucot mājās vēl 2nopirka, lai pārliecinātos:-D.

Pašai pieredzes nav, bet visādi gadās. Draudzenes draugs ar viņu divas dienas nerunāja, kad viņa pateica, ka ir stāvoklī. (t) Bet nu neko, čalis ar domu aprada, bet meitene jutās briesmīgi.

Nu man vispaar viirietis pateica,ka kaut kas ar tevi nav kartiba,braukshu majas un nopirkshu pa celjam testu.Nopirka pashu daargaako.:-DUn laikam man bija lielaks shoks kaa vinjam,ka tests uzraadiija pozitiivu.:-D

Vilhelmīne , ja čalis ar mani nerunātu šādā gadījumā, tad lai pa%$# #$#&^ , vai viņa viena tai procesā piedalās? tā besī tādi veči.

Nuuu, ja, piemēram, divi cilvēki ir norunājuši, ka izvairīsies no grūtniecības un planos bērnus tikai tad, kad abi tam būs gatavi... tad varētu gan būt, ka dusmojas. Bet nu ja tāpat vien, tad gan tizli :)

Bērns bija plānots, tāpēc nekādu īpašo pārsteigumu un runu nevajadzēja gatavot. Dienā, kad neierasti daudz ēdu,kas bija vienīgā pazīme tobrīd, viņš pats ieminējās, ka laikam būs bērns. Tiklīdz tests to apstiprināja, viņš vnk pateica:"Forši!" (tai mirklī vēl laimīgāks nekā es) :-)

booboo, es joprojām uzskatu, ka viņš ir pelnījis pa %$# #$#&^. Nu nav viņš nopietnais ģimenes cilvēks, materiāls, uz kuru balstīties vai kam uzticēties. Bet draudzenei klopes uz acīm un viss. Es nebāžos, nav mana dzīve, viņas, viņa izdara savus lēmumus un ar tiem dzīvo.

dr567309 - ja ir noruna, bet gadās, tad vainīga tikai sieviete? cits variants, ja sieviete muld, ka dzer tabletes vai dursta prezervatīvus.

Ja divi cilvēki nodarbojas ar pārtraukto dzimumaktu un uzskata, ka tā ir kontracepcijas metode, tad jārēķinās, ka grūtniecība var iestāties. Un abiem tas jāsaprot, par to atbildību nes abi, nevajag vīriešus uztaisīt par muļķīšiem, kas nespēj iebraukt.

pirmoreiz viss bija plaanots, taapeec vnk paraadiiju testu un teicu, ka esmu stavoklii..
otroreiz, nekas nebija plaanots, aizkaveejaas mr., peteicu, taa kaa ir, un pateicu par divaam striipinjaam, bez nekaadiem zemtekstiem.. vinjam tas bija liels kumoss, jo 1. bija tikai 10 meeneshi, kad uzzinaaju, ka gaidu 2.

Vilhelmīne, nekur neminēji, kāds izsargāšanās veids tika izmantots :) Es tā.. in general.. Tik tiešām dzirdēti gadījumi, kad sieviete vienpersoniski nolemj, ka grib bērnu un izdomā, ka vīrietis ganjau būs priecīgs, kad uzzinās. Un tad pukojas un pārdzīvo, kā tad tā..Nupat lasīju stāstu, ka UK zināms pāris - dāma atzinusies tikai tagad, gadu gadiem vēlāk, ka apzināti un pa kluso jau plānojusi bērnu 2 nedēļas pēc vīrieša satikšanas, bet viņam pateikusi, ka iekritusi nejauši. Vecis dusmīgs, jo kopā ar sievieti palicis, pa lielam, tikai dēļ bērniem. Jaunības gadi čušs ar cilvēku, kuru varbūt citos apstākļos negribētu sev blakām īsti. Plus - nu nav arī tā, ka ja iekrīt, tad obligāti jādzemdē. Tādēļ, ja vienošanās ir ar bērnu pagaidīt, mūsdienās cilvēkiem bez aizspriedumiem, arī aborts ir opcija.

Viņš bija darbā, tāpēc nosūtīju pāris sms un tad pazvanīju. :)

Vecis dusmīgs, jo kopā ar sievieti palicis, pa lielam, tikai dēļ bērniem. Jaunības gadi čušs ar cilvēku, kuru varbūt citos apstākļos negribētu sev blakām īsti.

Besī cilvēki, kas savā sūdīgajā dzīvē vaino citus. Piekrītu, ka sieviete izrīkojās nepieņemami, taču palikt kopā viņa vīrieti nevarēja piespiest, tā bija viņa paša izvēle. Būtu labāk uzreiz godīgi pateicis, ka nav pārliecināts par savām jūtām, negrib būt kopā, un tad kopīgi vienotos, vai taisīt abortu, vai audzināt atsevišķi. Paši būtu laimīgāki, un arī bērnam labāk izaugt ar vecākiem, kas nedzīvo kopā, bet ir laimīgi, nekā dzīvo kopā piespiedu kārtā un ir nelaimīgi.

Man draugs pats ievēroja, ka man kavējas un centās iestāstīt, ka esmu stāvoklī :-D

Vīrietis pateica. Nebiju sajūsmā. Uztaisīju HCG testu - viss slikti. Samierinājos, jo tāda bija nepieciešamība. Tagad viss ir labi. Viss bija viegli, bet ne no sirds - vismaz, sākumā.
P.S. Dr (daudz cipari), ja iestājas grūtniecība vainīgi ir divi - abi ir radītāji. Un pilnīgi pie barankas visi apstākļi, ja uz spēles ir dzīvība.

Vīrietis bija pirmais, kurš sāka nojaust grūtiecību. Nākamā dienā pēc viņa aizdomu rašanās uztaisīju testu, kurš apstiprināja grūtniecību. Raudāju, biju apjukusi, dusmīga. No sākuma biju izlēmusi pateikt aci pret aci, bet neizturēju un nofotogrāfēju testu, aizsūtīju viņam bildi. Pretī saņemu jautājumu - kas tas ir.. Neko neatbildēju, turpināju raudāt. Tad jau viņš sāka zvanīt (viņš bija darbā), sūtīt sms, jo es necēlu, biju pārāk satraukusies. Viņš jau bija paspējis pakonsultēties ar darba kolēģi, kurš šim izskaidroja, kas attēlots bildē :-D Pēc pāris stundām, kad biju jau nomierinājusies beidzot pacēlu zvanu un dzirdēju viņa mierīgo toni un to, ka viss būs labi (l)

Mazuli plānojām, uztaisiju testu un pati nesapratu, aizskrēju pie vīra un teicu,ka laikam ir! :) otra svitrińa vina łoti gaiša :-D

Mazais itin nemaz nebija plānots. Pašai iznāca diez gan ironiskas situācijas dienas gaitā, kas manī rosināja domas par grūtniecību, tāpēc galu galā uztaisīju vairākus testus, kas izrādījās pozitīvi. Pati biju šausmīgi nervoza un nobijusies, jo vairs nezināju, ko iesākšu ar savu dzīvi. :D Kad vīrietis atbrauca mājās no darba, apsēdināju pie galda un bez liekiem zemtekstiem pateicu, ka esmu stāvoklī. Šis bija bezgala laimīgs. :-D;-)

Pirmā meita bija neplānota, toreiz vnk draudzējāmies, pat kopā nedzīvojām, pie zvanīju un pateicu, bija liels pārsteigums, bet uztvēra to ļoti pozitīvi.
Otrā meita bija plānota, pats bija klāt kad grūtniecības testus pārbaudīju.