Lai saprastu, kā labāk sagaidīt pensijas vecumu, dzīvot vecumdienās, der paskatīties uz tiem ļaudīm, kuri ir pensionējušies pēdējā laikā. Vidējā statistiskā no jauna piešķirtā pensija gan nav objektīvs rādītājs, jo, to aprēķinot, godīgie un čaklie ir samesti vienā katlā ar visiem citiem, t.i. ar tiem, kuri gadiem va nu nav strādājuši vispār, vai arī ir strādājuši par aploksni, vai arī dzīvojuši no cita veida (ne algas) ienākumiem, tie pēdējie gan arī varbūt godīgie un čaklie, taču cerams sevi ir nodrošinājuši citādāk.
Tad nu skatoties uz nesen pensijas vecumu sasniegušajiem, redzu, ka vien neliela daļa sevi ir nodrošinājuši ar savu biznesu, daļai, bet arī mazākajai daļai ir kāds lieks NĪ, ko viņi tagad veiksmīgi pārdod vai izīrē, čaklie un godīgie algota darba darītāji pensijas tomēr pārsvarā ir sapelnījuši par kārtu virs vidējās. Ar dzīvi apmierinātākie pārsvarā ir tie, kuri ir izaudzinājuši vairākus labus bērnus, ir mazbērni, vai arī vēl dzimst mazbērni. Tas nenozīmē, ka bērni katru mēnesi pārskaita vecākiem summu X, bet pamatā to, ka palīdz tad, kad to vajag un tādā veidā, kā vajag, protams, samērā ar savām iespējām.