Dzīve uz parāda

Nē, kredītu un līzingu nav, un nekad tie nav bijuši. Ceru, ka tā tas arī paliks. Parādā arī nevienam neesmu (naudu, piemēram).
Vecāki ir iemācījuši, ka jādzīvo bez parādiem un jārēķinās tikai ar līdzekļiem, kas man ir. Pagaidām sanāk.

Esmu pret mazo priekšmetu ņemšanu uz nomaksu kā piem. mob. Lielakajai daļai vajadzētu atļauties nopirkt ,tāpat mob.bez ņemšanas uz nomaksu. Ja nevari nopirkt par 700EUR, bet pērc par 100EUR neviss ņemt uz nomaksu par 700EUR , maksāt % un pēc tam vēl gaudot,kad katru mēnesi tik daudz jāmaksā .Ja nav uzreiz naudas mob., nav steidzami jāpērk jauns (strādā ,bet ir doma par jaunu)atliec pats pāris mēnešus naudu un tad nopērk. Cita lieta, ja ir bezprocentu līzings ,kaut kam-tad jā, var ņemt.
Un tas,ka ir preces,kuriem uztaisīta tāda % likme nomaksai, ka pēc tam iznāk,ka samaksā 2 gadu laikā dubultīgi- preces cena un vēl tāda paša cena % likmē.
Protams,ka dzīvokļus, mājas ļoti reti ,kurš var nopirkt uzreiz, tāpat tur gan cilvēkiem ir nepieciešams ņemt kredītus, bet arī ,ja ņem ,tad jāskatās, cik var atļauties un gadījumus-ja būs krīze , alga samazināsies neviss paņemt maksimālo summu ,ko varētu mēnesī maksāt un ja pazaudē darbu, samazinās alga,tad nevar vairs pavilkt.

Man pašai, tfu tfu tfu, nav parādu - vienmēr izvairos gan aizdot, gan aizņemties naudu. Ir bijis kredīts izglītībai, bet tas tika atdots.
Puisim ir viens kredīts, kas drīz tiks nomaksāts un pēc tam viņš ņems vēl vienu, ko cerams, izdosies atpelnīt.
Man nepatīk šī tendence, ja vien cilvēks tiešām skaidri nezina, uz ko tiecas un ko grib sasniegt (mana puiša gadījums) - pašizaugsmei, izglītībai vai veselībai tas ir atbalstāms. Viss pārējais - gadžeti, ceļojumi, mašīnas - jau ir prioritāšu jautājums. Ja kāds var justies kruts, braucot ar dārgu bembi kredītā, bet pašam ledusskapī pakārusies pele, nu tad žēl.

Neko līdz šim neesmu ņēmusi uz kredīta. Ja kādreiz ,ko ņemšu kredītā, tad vienīgi dzīvokli.

pašizaugsmei, izglītībai vai veselībai tas ir atbalstāms. Viss pārējais - gadžeti, ceļojumi, mašīnas - jau ir prioritāšu jautājums.

+++

Esmu nēmusi agrāk. Bet tagad - nē, paldies! Nav. Ja kaut ko vajsg, krājam un tad pērkam.

Man ir studiju kredīts, pārējam cenšos tāpat sakrāt. Vienīgi mājai ja atrastu tādu, kas patīk ņemtu kredītu, bet samērīgu, lai māja var atpelnīt pati sevi ja nu kas.

Kredītu nav bijis un nebūs! Ja nav tad nav, neatbalstu tādus ātros kredītus , fuj ! Vajaga rēķināties ar izdevumiem no algas līdz algai!

Šobrīd ir palikuši tikai skolas kredīti, bet nu palēnām atmaksāju arī tos. Nenožēloju - senči mani nevarēja nosponsorēt un viņiem arī tas nebija jādara. Mana izglītība un man pašai par to jāatbild - gan finansiāli, gan kvalitātes ziņā :)
Ir bijuši arī ātrie kredīti, bet nu jau kādu laiku vairs nē un nē... Un te nav runa par jaunu šmotku vai telefona iegādi. Kad vajadzēja dzīvoklī pēkšņi un ātri ieguldīt nedaudz, bankas patēriņa kredītu endeva un citu variantu nebija.

Man arī nav parādu, ir tikai uz nomaksu telefons! Bet es neko nepārmaksāju, pańēmu uz izdevīgiem nosacījumiem, ka nekādus procentus nemaksāju. Un uzskatu, ka šajā gadījumā izdevīgāk nopirkt kvalitatīvu telefonu, nevis pa 100 eiro, kurš drīz vien sāks glukot.
Es drīzāk teiktu, ka nevis visiem ir krefīti, bet gan liela dala dzīvo no algas līdz algai, neko daudz neiekrājot.

Atbalstu visa veida kredītus, arī ātros, ja tie tiek laikus atdoti. Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Ne man, ne vīram nekādu kredītu nav. Par laimi ir bijusi iespēja visu, ko vajag, nopirkt uzreiz. Mājai nauda bija jau iekrāta un, lai sanāktu viss, vīrs pārdeva nelielu daļu meža, tā kā arī mājas iegādē iztikām bez kredītiem.
Agrā jaunībā man ir bijis gan līzings telefonam, gan viens kredīts. Un tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ja ir problēmas ar naudu, tās nepietiek, tad pēdējais, ko vajadzētu darīt, ir ņemt kādu kredītu.
Jādzīvo atbilstoši savām iespējām.

nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

Te nu man atliek piekrist! Ir feini, ja apstākļi ļauj nopirk nekustamo īpašumu bez kredīta, bet tomēr tā nav nekāda nosodāmā lieta un šausmu šausma, ja tam tiek ņemts hipotekārais kredīts.

Atbalstu visa veida kredītus, arī ātros, ja tie tiek laikus atdoti. Dzīvē gadās visādi, un nesaskatu nekā noziedzīgi vieglprātīga tajā, ka cilvēkam gribas, piemēram, ievākties savā miteklī šodien, nevis pirmspensijas vecumā, kad beidzot būs izdevies sakrāt nepieciešamos 80 000.

+1

Atbalstu, mums ir kredītā auto un abiem Tele 2 mobīlie telefoni. No Lattelecom bezprocentu kredīts laptopam. Gribu un ņemu! Kopā kredītmaksājums ir 200 eiro, pec gada visu izpirksim ;)

Nekad neesmu sapratusi telefonu ņemšanu uz nomaksu. Labi, vēl students, kas tur no savas stipendijas grabina tos 20 eiro mēnesī. Bet pieaudzis strādājošs cilvēks. Nevar sev telefonu atļauties? Labi, teiksiet, dzīvē visādi gadās, pieņemsim. Bet ir redzēti cilvēki, kas ar tiem saviem nomaksas telefoniem i uz ārzemēm braukā, i restorānos ēd. Nu šis gan nav skaidrs, kā vienu atļauties var, bet otru nevar. Nu varbūt tad neaizbrauc uz to kūrortu, vai katru nedēļas nogali neēj ēst ārpus ārpus mājas, bet sakrāj tu tam telefonam!?

Dzīvoju pēc principa, ka mazās lietas, ja nevaru atļauties nopirkt vienā maksājumā, tad nepērku. Krāju, kamēr varu.
Kredītu paņēmu pērkot māju, jo nemētājās kabatā 180 000 eur. Un tad būtu tieši tā kā meitenes saka, pensijas vecumā varētu nopirkt māju. Labāk ir katru mēnesi maksāt kredītu, nevis īres maksu, kas ir pat manā skatījumā vairāk izniekota nauda nekā kredīti.
Aa un vēl pagājušo gad automašīnu paņēmu līzingā, jo bija 1mēn laikā jāatrisina otra auto iegāde, lai varētu pieņemt jauno darba piedāvājumu. Automašīnu gan plānoju max ātri nomaksāt, lai no šī kredīta tiktu vaļā.
Nekam citam kredītus neņemu.

drostala kapēc nevar ņemt uz nomaksu, ja, piemēram, ir labs piedāvājums?

Ir feini, ja apstākļi ļauj nopirk nekustamo īpašumu bez kredīta, bet tomēr tā nav nekāda nosodāmā lieta un šausmu šausma, ja tam tiek ņemts hipotekārais kredīts.

Es nesaku, ka tas ir šausmu šausma. Nekustamais īpašums ir kas cits, taču ņemt līzingā telefonus, TV, sadzīves tehniku vai vienkārši patēriņa kredītu domāju, ka nevajadzētu.

drostala, ja cilvēks grib pārmaksāt, lai maksā!
No otras puses, kāda staprība, vai tos 20 eiro katru mēnesi atliek pirms vai pēc telefona iegādes, lai to nomaksātu? Ja vien ir izdevīgi līzinga nosacījumi, tad ņemt uz nomaksu arī nav nekāda vaina. Manā gadījumā par telefonu bija krietni jāpārmaksā, ja vēlas ņemt uz nomaksu, tāpēc es pirku uzreiz par saviem iekrājumiem,bet, ja cilvēkam tādu nav un līzigs ir izdevīgs, tad why not?