Vai es vienīgā tāda??

Man tā nav, bet es pazīstu dažus cilvēkus, kuriem tā ir. Lai gan saprotu, ka katram emocionalitāte atšķiras, nevar noliegt, ka nedaudz jocīgi šķiet, ja raud pie filmas vai grāmatas, jo pati savā dzīvē varbūt 1x esmu raudājusi šādi. :D

Bet vispār jocīgi, jo pa dzīvi esmu diezgan emocionāla saskarsmē ar citiem cilvēkiem, bet grāmatas, filmas un svešu cilvēku traģēdijas uz mani neatstāj iespaidu.

Par sveshu cilveeku nelaimeem nepaardziivoju, mana miilestiiba ir dziivnieki un par tiem varu paardziivot daudz un dikti, tajaa zinjaa varu buut ljoti emocionaala....shodien arii noskatiijos hachiko(pirmo reizi) un sen taa raudaajusi nebiju, loti traka filma prieksh manis:-):-)

Nu, es arī pārdzīvoju līdzi filmām un grāmatām. Gluži neraudu, bet parasti kino uz filmas beigām slauku acis :D

Jā, lielākā vai mazākā mērā šī situācija atbilst arī man. Tāpēc filmas skatos vienatnē, jo gluži vienkārši ir kauns. :-D Ja ir kādas kāzas, bēres, esmu baznīcā, no kāda atvados uz ilgāku laiku, vai vienkārši ir kaut kas skaists, aizkustinošs, skumjš utt., tad tās ir beigas, asaras pa gaisu. Un trakākais, ja kāds sāk mierināt, tad vēl vairāk gribas raudāt. :-D Pati sevi kaitinu, jo bieži vien esmu vienīgā, kas raud.:-D
.
Vienkārši tā ir tāda īpatnība, pārlieku liela emocionalitāte, jūtīgums. :-) Bieži tas vienkārši norāda uz cilvēcīgumu un spēju just līdzi. Nākas vien sadzīvot.:-)

Par sveshu cilveeku nelaimeem nepaardziivoju, mana miilestiiba ir dziivnieki un par tiem varu paardziivot daudz un dikti, tajaa zinjaa varu buut ljoti emocionaala

Šis par mani. Kad dzirdu par kādu kārtējo katastrofu, teroraktu vai nelaimes gadījumu, protams, skumji, ka cilvēki iet bojā, taču par to ilgi nedomāju. Atliks izlasīt par kādu spīdzinātu vai nogalinātu dzīvnieku, kā nedēļu no vietas skumšu un nespēšu par to nedomāt. Arī filmas, kurās mirst dzīvnieki, neskatos, jo, pat ja apzinos, ka tā ir tikai filma, ilgi nespēju par to nedomāt. Tā ka jā, dzīvnieki ir tā lieta, kura spēj man likt raudāt. Visādā citādā ziņā esmu diezgan neemocionāls cilvēks un vienīgā reize, kad raudāju, skatoties kādu filmu, bija tad, kad skatījos "Sons Of Anarchy" pēdējo sēriju.

EMOCIONĀLĀ LABILITĀTE. ir tāda diagnoze

Es raudu gandrīz visās filmās, pat Mr.Bīnā :D

Ouuu hačiko suņu stāstu es x3 skatījos un visas reizes es tā raudāju. Pat pēc filmas noskatīšanās vēl visamz 1h bimbāju kā mazs bērns. Sēdēju un raudāju, ak cik man žēl bija to sunīti.:'-(. Nesen uznāca nostalģija noskatīties bērnības mīļāko multenīti ,karalis lauva , nu pat pēc 20 gadiem raudāju tā kā mazs bērns:'-(

Oj par dzīvniekiem varu teikt,ka esmu bezpalīdzīga, ja izlasu ka kaķītis cietis vai viņam jāpalīdz kaukāda veidā, es ņemu un ziedoju naudu:'-(, Vēl izlasu , stāstu kas noticis ar kaķīti sāku raudāt un žēlojos draugam.