Manuprāt, daudz svarīgāk par ģērbšanos ūber dārgās drēbēs un skriešanu pakaļ modei, lai izskatītos pēc iespējas glamūrīgāk, ir iemantot savu īpašo odziņu, personības harismu. Manā garderobē nav dārgas drēbes, nekaunos atzīt, ka iepērkos lietoto apģērbu veikalos, pati pēc tam pāršuju, papildinu iegādātos apģērbu gabalus. Pat parastu, vienkāršu apģērba komplektu spēšu papildināt ar kādu aksesuāru tā, ka konkrētā lieta visam kopskatam uzreiz piedos savu odziņu. Neesmu eleganta sieviete šī vārda saprotamākajā nozīmē. Varu ikdienā staigāt kedās un saplēstos džinsos vai arī vēsā laikā kombinēt klasisku mēteli ar baltām botām. Viss viens! Toties līdz šim, cilvēki, kuri mani pazīst, visi kā viens atzinuši, ka man piemīt sava odziņa, piemīt harisma un savs īpašais šarms uz kura fona nobāl visas cacas un dizaineru drēbēs tērptās dāmas. Un mani galīgi neuztrauc, ka savos 26 gados uz tādu dāmu fona joprojām izskatos kā maza, nepieaugusi tīne. Esmu pārliecināta par sevi, savu apģērbu, kuru valkāju. Pat ja tie ir vienkārši džinsi un rūtains flaneļa krekls, māku to visu iznest, jūtos komfortabli un saskaņā ar sevi. Un, manuprāt, tajā arī slēpjas viss noslēpums. Nav vajadzības no sevis nez ko tēlot vai mēģināt sevi pārveidot, lai kļūtu par to, kas neesi. Ļoti bieži viss skaistais slēpjas tieši vienkāršībā un apģērba valkātājas personībā, ne tajā, cik skaistas, dārgas vai glamūrīgas būs mugurā esošās drēbes.
So sievieti es nenosauktu par peleeko peli,kaut arii viss pavisam vienkaarss!Es par peleeko peli nosauktu sievieti,kura savos20-30 gados staigaatu kaa "tantuks":-D
2288
