Pirmā drauga mamma mani dievināja, bet arī nekad nelīda parunāties. Vispār vienmēr centās maksimāli mums netraucēt, bet, ja vajadzēja, aizstāja MANI nevis savu dēlu. Vienkārši tāda tipa cilvēks. Svētkos viena otru sveicām, bet neatceros vispār, ka kaut reizi būtu par ikdienišķām lietām aprunājušās. Un bija labi, neiespringsti arī tu :-)
Savukārt otra drauga mamma.. sviests! Arī patiku viņai, bet viņas bija par daudz un visur! Viņa nekad nevarēja aizvērties, visu viņai vajadzēja izdīkt, visur iebāzties. It kā jau labs cilvēks un žēloja mani, bet pēc 30 min. komunikācijas es vnk. ienīdu viņu. Dažreiz zvanīja piedzērusies man vai manai mammai un raudāja klausulē par kaut kādiem sūdiem. Sarakstu varētu turpināt, bet kopēja aina jau saprotama :-D
Trešā drauga mammu redzēju tikai 1x, jo mēs no dažādām valstīm. Bet toreiz viņš pat neuzskatīja par vajadzīgu mūs iepazīstināt un viņa uz mani paskatījās tikai 2 min. pēc tam, kad bija stāvējusi blakus un arī pateica tikai "čau". Tas gan bija pazemojoši, vairāk pat no drauga puses.