Sveiki! Mūsu mājās notiek picas cepšana. Ieraudzējām mīklu, draugs izķekséja mazu gabalu mīklas un apēda, es arī. Pēc tam man sāka teikt ka mīkla vēderā piebriedīs divreiz lielāka. Mani nobiedēja sakot ka ja daudz ēd var kuņģis pārplīst un bla bla. Tā ir? Man tagad ir sajūta ka būtu balons norīts, lai gan izķeksēju uz pirksta gala mīklas gabalu Amizanta situācija, jā, bet vai tiešām var kuņģis pārplīst? Mani nobiedēja :-D smejos ka pēdēja stunda jau situsi :-D lai gan iedomājoties kas varētu notikt smiekli nenāk :-/
Da jūs ko! Raugs mīklā, saskaroties ar kuņģa skābi, liek rūgšanas procesiem kļūt ievērojami straujākiem, tādējādi kuņģa satura apjoms strauji pieaug. Un nav pat svarīgi, cik daudz mīklas apēsts, rauga šūnas taču aug un vairojas jebkuros, un it īpaši skābas vides apstākļos. Es domāju, jāsauc ātrie.
Nopietni? Vienmēr uzēdu rauga mīklu, kad kaut ko cepu, ja neskaita riebīgu garšu mutē vēlāk, nekas cits nav noticis. Par citām mīklām nerunājot nemaz. Pipark;uku mīkla man garšo labāk par piparkūkām. Tā arī to šobrīd ēdu - jēlu :D
:) Ja nopietni, es arī esmu no mīklēdāju sugas. Bulciņ un kūciņ fane neesmu, attiecīgi, mīklu reti dabūju. Slikti saceptas rauga pankūkas gan ir ņamma :) Vienīgais, kas man skolas ēdnīcā garšoja.
Mmm, tikko atcerējos, ka tad, kad biju maziņa man garšoja raugs ar cukuru. Ne jau sausais, bet tas klucīšos. Vienā reizē kādu pusi varēju laikam apēst. Grūti iedomāties, kā varēja kad tāds garšot. :D
Es arī esmu mīklas rijēja - smilšu, piparkūku, rauga, pankūku! Kad cepu rauga pankūkas, tad reti kad arī kādu apēdu, jo esmu pilna ar mīklu parasti. Kuņğis vēl nav sprādzis.
Atceros, ka es savos tīņa gados raugu pirku un ēdu, jo kaut kur biju lasījusi, ka tā var atbrīvoties no pumpām. Ēdu braši un diezgan daudz. :D Vēl dzīva. :D Bet par šo sasmējos :D
Es atceros, kā 10 gadu vecumā, kad skolā vēl nemācīja ķīmiju un bioloģiju, es apēdu nelielu gabaliņu rauga mīklas, bet pa virsu - daudz daudz svaigu ogu. Neatkārtojiet to mājās! Nebeidzās labi.
56
