Sveiki
Nezinu vairs cik tas ir normāli.
Pirms bērna piedzimšanas viss bija ok, darbs, bija gana laiks gan draugiem, gan hobijam (spēlēju hokeju amatieru līmenī un ar komandu piedalamies arī LV amatieru līgā katru sezonu), gan sievai, nedaudz arī paslinkošanai.
Bet kopš ģimenē ienāca bērns viss krasi mainījās. Jā, sapratu jau iepriekšs ka daudzas lietas nebūs kā agrāk bet nu uz ko tādu kā tas ir šobrīd nebiju gatavs.
Bērnam ir jau nepilni 2 gadi, un visu šo laiku man ikdienas režīms ir šķietami nenormāls.
Man vairs nav laika nedz draugiem, nedz hobijam, nedz kam citam, jo visa ikdiena ir viens vienīgs darbs un viss par un ap bērnu.
Piemēram darbadienās ceļos 7.00, pagatavoju gan sev gan sievai brokastis, paēdu, saģērbjos un uzprišinos uz darbu pulkstenis ir jau 8.10-8.20, braucu uz darbu kurš sākas 9.00, darba laiks līdz 18.00, mājās ierodos īsi pirms 19.00, atkal gatavojju ēst gan sev gan sievai, kamēr paēdu ir jau teju 20.00, pēctam man pienākumos ir ap 2h pieskatīt bērnu, attiecīgi ikdiena beidzas ap 22.00, nonstopā visu laiku ko darot.
Tā saucamās "brīvdienas" kas ir 6diena un 7diena, režīms sekojošs - ap 8.00 ceļos, 6dienas ir tā diena kad man bērns jāpieskata visu dienu līdz 22.00 vakarā, svētdiena gluži tāpat tiaki palīdz sieva, var teikt kopā.
Gala rezultātā draugus nēesu saticis jau ap 2 gadiem, pat ja uzrodas brīva 1h man vienkārši nav vēlem vairs ko darīt kā atpūsties, hobijam arī vairs nav laika un spēka un vēlmes pat ja būtu laiks.
Tas vispār ir normāli? Visas dienas sastāv tiaki no darbs+bērns.
364
