Sveikas!
Par ko es gribu parunāt? laikam vairāk vienkārši gribu kaut kur izlikt savas sajūtas un emocijas. Varbūt rast kādas atbildes.
Man ir 25 gadi- tāds nopietns vecums itkā jau. Drīz vairs nevarēšu norakstīt savas kļūdas uz jaunību un pieredzes trūkumu.
Šķiet, ka šis ir pārmaiņu laiks, bet ne praktiskā nozīmē, bet manī kā personībā.. Gribu vairāk, varu vairāk un ticu , ka varu vairāk.. Bet tomēr ne jau visu varam ietekmēt paši.
Un ja ir tāds trūkums kā sliktas komunikācijas prasmes , tad tas traucē it visā, profesionāli un arī privāti. Bet ko ar to darīt- kā atbrīvoties, kā justies labi.. Un būt interesantai sev un citiem.. Kā lai to maina?
Taču profesionālā joma mani neuztrauc, kas cenšas tam ir... BET ko darīt darīt ar privāto. Kad jau gribas ģimeni, bet nav pat attiecību.. Kad saproti, ka gribas ar kādu to dzīvi dalīt.. Bet nav ar ko , bet skaties apkārt un klasesbiedri, studiju biedri pamazām precas un veido ģimeni, ir bērni, Bet Tu tikai turpini sapņot, un ceri, ka reiz pienāks arī tava laimīgā stunda.. Bet ja nu nē.. Tas paliek biedējoši.
Un sāpīgi, kad nezini, ko atbildēt uz jautājumu: Kad Tu Mums atvedīsi kādu parādīt?
Bet ko es te varu darīt? Vai to var izcīnīt, tāpat kā jebko citu šajā dzīvē- ar sapni un centību, nebeidzamu spēku. Tikai liekas , ka ar to par maz..
Ja Tu zini ko vēlies, bet nezini kā to panākt..
131
