Lai ēd bez sāls, bet es arī pačīkstēšu!:-D
Nu mums ar puisi arī divas reizes ir "iešavusies" doma par prom braukšanu , bet tā nekur neesam aizbraukuši, jo tas variants būtu tikai pilnīgā bezizejā un esam priecīgi, ka varam šeit strādāt-Latvijā. Par laimi mums abiem ir darbs ar normālu atalgojumu. Neteiksim, ka apmierina algas apmērs (un lasot diskusijas nesaprotu par ko te daža laba strādā un kāda ir izglītība, ja pelna 2k.,-esmu ieguvusi bakalaura grādu un strādāju savā profesijā, nu nepelnu tik daudz:-D un nav tā, ka slinkoju vai daru savu darbu tikai ķeksīša pēc, varbūt pie vainas profesija:-D), + mums ir paņemts dzīvoklis kredītā, līdz ar to ir lietas, kuras pašlaik nevaram atļauties un jāsavelk josta, bet tāpat varam atļauties kaut kur aizbraukt, nopirkt, uzturēt mašīnu, apmeklēt pasākumus utt. Mums abiem tikko palika 23 un pamazām pašu spēkiem visu iekārtojam un plānojam, jo finansiālu atbalsta mums abiem nav ne no vienas puses. Neteikšu, ka viss ir slikti. Drīzāk man besī, ka šeit cenas ir neadekvātas. Lielākā daļa grib visu un uzreiz, tāpēc ir tā čīkstēšana. Protams, man arī gribētos dzīvot ar vērienu kā dažs labs Norvēģijā, bet kā jau te minēja- IR JĀDARA.