Labvakar. Tik biezi uznak ta vientulibas sajuta.. un tik daudz neatrisinatu lietu..Tada sajuta, ka visiem viss ir labi, tik man vienigajai taa. Sligstu depresija, nav ar ko parunat.. nav neviena, kas mani saprastu. Pat ne no gimenes, tada sajuta, ka vini ir no citas pasaules. Citiem viss ir daudz maz normalak, gimeniskak, bet mums taka
..nu nekaa..es ari zinu, ka varetu but laimiga. Izskatas jau, ka ar mani viss ok, nevienam neizradu. Un tad visi mani parprot, jo tik loti sevi visu apspiezu.ko man darit? Kur, lai atrodu izeju? Gribetos draugu, vismaz vienu.