Problēma ar pirmsimplantācijas ģenētisko diagnostiku augšlūpas šķeltnes gadījumā varētu būt tāda, ka šī diemžēl nav monogēna saslimšana. Ģenētiskais fons ir diezgan komplicēts, un liela nozīme slimības attīstībā ir arī vides faktoriem. Pie tam būtu svarīgi noteikt, vai augšlūpas šķeltne Jūsu ģimenē nav kāda cita sindroma fenotipiskā izpausme, kas nozīmētu tālākus izmeklējumus veikt konkrēti uz šo sindromu. Pats vienkāršākais būtu veikt Tavu un tēva kariotipēšanu, kas ir salīdzinoši lēta analīze. Ģenētiķa konsultācija grūtniecības plānošanas gadījumā, manuprāt, būtu obligāta, vari arī vērsties kādā no neauglības ārstēšanas klīnikām, kas specializējas ģenētiskajā diagnostikā.
Noteikti nekrīti izmisumā un neatsakies no sapņa par ģimeni. Galvenais rīkoties vēsu prātu un plānveidīgi.
Neliels komentārs par gēna “izņemšanu”. Šīs metodes vēl netiek pielietotas klīnikā. Piedevām, kā jau minēju, augšlūpas šķeltnes gadījumā nav tāda viena “vainīgā” gēna, kura izslēgšana novērstu problēmu. Savukārt, ja runa tomēr ir par sindromu, tad iesaistītas jau būs lielākas strukturālas genoma izmaiņas un/vai aneiploīdijas (mikrodelēcijas, trisomijas, u.c.) un no individuālu gēnu labošanas nekādas jēgas nebūtu.
Vēl arī komentārs par folskābes lietošanu. Jā, tā ir nepieciešama normālai augļa attīstībai, taču pārmantotu ģenētisko saslimšanu gadījumos vitamīnu dzeršana neko daudz nelīdzēs (kaitēt gan arī nekaitēs, varbūt kompensēs kādu daļu no vides faktoru komponentes).