Labrit!
Sen neesmu te paradijusies, bet piekeru sevi neforsa situacija jau diezgan ilgu laiku. Esmu ieverojusi ka konstanti savejo zageju un dusmojos. Par pilnigi visu. Vins man labs, nav nekads baigais emociju izraditajs, bet loti praktisks un darbos parads ka mil, ja pasudzesos ka maja netira, tad iztiris, vienmer man pagatavo vakarinas un biezi brokastis. Bet es konkreti biezi aizvilstos par sikumiem, ja man nepiezvana/neuzraksta esot komandejuma, ja kadreiz aizmirst musu kopigo jubileju un tamlidzigi. Pedeja laika pat aizsvilstos par to, ka Riga sastregumi un no darba laika netiek majas(t) saprotu, ka nav normali, bet kapec ta?
Vins man pats paris reizes acis skatoties ir pajautajis "vai es varu but gana labs kadreiz?"