Ka partraukt zaget?

Man jau šķiet, ka tāda pastāvīga zāģēšana ir viena no necieņas izpausmēm pret otru cilvēku.. jautājums, vai vajag veidot attiecības ar šādu cilvēku.. ?

Aizmirsu piebilst mes esam ilglaicigas attiecibas un saderinajusies

Bērni ir?

Berni ir tikai plana. Es vienkarsi nesaprotu sevi, jo iemeslu isti nav. Varbut neapmierinatiba ar sevi?

Man aizkaitinātība un dramatiska cepšanās par sīkumiem un traģēdijas taisīšana/sirdssāpes no zila gaisa bija hormonu traucējumu rezultātā.

Šis ir labs viņa jautājums, kas Tev pašai sev jāatbild - vai es varu but gana labs kadreiz?
Varianti jau daudzi, sākot no jūtu beigām pret viņu līdz Tevis pašas psiholoģiskām problēmām, noguruma, stresa utml., kas vnk tiek izgāzts pār viņu.
Varbūt ar vīrieti tiek saistītas kādas savas nepiepildītās dzīves ceeības un tās nesasniedzot rodas neapmierinātība?
No aprakstītā arī šķiet, ka pusis tīra māju, gatavo un vēl strādā. Un dusmas par to, ja laikus nepiezvana un neatbrauc, tas izklausās pēc kontroles/ greizsirdības/ nepārliecinātības par sevi un satraukuma, ka varbūt krāpj. Bet šādi izturoties tas var arī rezultēties ar tādu iznākumu...
Ja jūtas Tev pret draugu vēl ir saglabājušās, tad priekšā ir smags darbs ar sevi. Varbūt noder arī psihologa konsultācija pāris reizes, kas palīdzēs siruāciju salikt pa plauktiņiem.

Ja bērni nav..tad vienkāršāk. vai Tu zāģē visus vai tomēr vairāk savu vīrieti? Vienkārši..kaut kas jau Tev viņā besī, ja ir šāda attieksme (neskatoties uz to, ka vins gan jau cilvēks ir brīnišķīgs)..

Ka partraukt zaget?

Apziņa, ka izskaties komiska ar to savu zāģēšanu, nepalīdz?

Varbūt ar vīrieti tiek saistītas kādas savas nepiepildītās dzīves ceeības un tās nesasniedzot rodas neapmierinātība?

+1

Meklē iemeslu, kas īsti ir tas, kas tev tā grauž, to vajag izrunāt.
Riskē ar to, ka viņam reiz apriebsies tava attieksme.

Burtiski sakost zobus. Ja kaut kas pasprūk, aizvērt muti, aizskaitīt līdz 10 un atvainoties. Tas ir riebīgs ieradums, kuru vajag izskaust ar varu. Tas cilvēks nav vainīgs, ka Tev ir maitas raksturs. Pati tāda esmu, zinu...
Visas pretenzijas izteikt mierīgā balsī un konstruktīvi. Emocijas nav jātur sevī, tās var izlikt, neaizskarot otru, bez burkšķēšanas un zāģēšanas. Piemēram, vai pateikt, ka Tevi sarūgtina, ka viņš vakarā ilgi stāv sastrēgumos, pati jau saproti, ka viņš pie tā nav vainīgs, tad nedrīkst burkšķēt un maitāt otram dzīvi. Par jubilejām mierīgi paskaidrot, ka Tev tas ir ļoti svarīgi un vai viņš varētu uzlikt sev atgādinājumus par šiem datumiem. Kad viņš ir komandējumā, pati uzraksti tā, lai viņam ir vēlme pakomunicēt.
Spraigas emocijas mēģini ķert kādā aktīvā hobijā.
Sevis audzināšana ir ilgs ceļš, bet tas ir tā vērts.

Nu pēc savas pieredzes spriežot, man tā bija laikā kad biju ļoti neapmierināta ar sevi, nepārliecināta un man visu laiku vajadzēja lai otrs pārāda, ka esmu laba. Galā vienkarši netiku, izaugu, pats pargāja.

been there, done that.
vienmēr sīkumi likās apkarojami, lai "neielaistu dziļāk". bet tie sīkumi un zāģēšanas izēd attiecības no vidus kā ķirmis. ja gadās, ka katram dzīvē savas lietas, svarīgas studijas, stresi un vienīgā vieta, kur izārdīties, ir attiecības, tad labu galu tas neņem. sākumā ir modrums uz zāģēšanu, bet līdz ko mani vienaldzību, tad ir cauri, jo jūtas pazūd. ko tik un kā es jau pusotru gadu nenožēloju. protams, viens nav vilcējs, varbūt tā vajadzēja, bet nu mana attieksme labāku visu nepadarīja, es vienkārši paliku draņķīgs cilvēks, kas netikdams galā ar sevi, savu dzīvi, visu uzvēlu otram. un varbūt ne vienmēr viss ir jāizrunā (sīkumi), varbūt vajag pārkāpt pāri sev.
attiecībām ir jābūt miera ostai un vietai, kur tu atkal sajūties dzīvs, dod dzīvību otram. vienkārši esiet viens otram.

Jasaka, ka laikam Jums katrai ir taisniba sava zina. Visvairak vairs netieku gala ar sevi, esmu pa galam neapmierinata, nakamgad jau 30, esmu pienemusies svara bez redzama iemesla, seja manams, ka lenam novecoju, darbi lidz ausim un pari un vel magistru meginu nokartot. Looooti daudz laika censos veltit sev - spa, vannas, baseini, nekad nezeloju naudu sev , lai nopirktu ko skaistu, bet nekas nedod to, ka jutos atkal simpatiska savas acis. Skiet, ka ari tas viss mani no ieksas grauz un tadel mani kaitina viss.
Hormonus parbaudiju un visi kartiba kaut bija 100 sajuta ka nebus..hmmm:-/

Gia, kurus hormonus? Man tie bija vairogdziedzera hormoni, kuriem ir tiešs sakars ar pieņemšanos svarā bez redzama iemesla.

57days tulit atradisu - estradiols, androstendions, prolaktins, testosterons, Brivais t4 ir 18.2 um TSH 0.82 un antivielas pret tireoperoksdazi 30. Biju domajusi pie arsta iet, bet ar sadiem raditajiem pat neaizgaju

Pirmkārt, apsveicami, ka pati saproti, ka zāģē un ka tas nav labi. Tas jau dod cerības, ka vari atrisināt šo problēmu.
Ja esi pārliecināta, ka viņu patiešām mīli un nevēlies pazaudēt, tad Tev ar prātu jāsaprot, ka nedrīkst tā izturēties un katru reizi, kad atkal pārmet viņam kaut ko, iekod sev mēlē un piespied sevi atvainoties un pateikt ko labu. Un pamazām padari to par ieradumu.
Tai pašā laikā padomā, ko vari darīt, lai vairāk iemīlētu pati sevi. Varbūt tiešām noderētu parunāties ar psihologu, lai saprastu sevi un savas sajūtas.

Nu ja norma, tad norma :)
Man vēl kaut kas līdzīgs, kā tu apraksti, kad visi visu dara ne tā, bija hroniska pārguruma rezultātā.

30 gados seja redzams, ka leni noveco, nu meitint, skaidrs, ka tev vnk ir kompleksi! Man ir 31 un vakar narvesena perkot ENERGIJAS DZERIENU :-D paprasija dokumwntus, es prasu, pec cik ta izskatas, shi saka nu vairak par 15 nedotu:-D.
Bet nu iesaku meklet to kompleksu midzeni, gan jau nav tik traki, svaru var samazinat, ari seja uzlabosies, ja busi tievaka, gan jau ta zagesana, jo neesi ar sevi apmierinata!

hellish, nu pieaugušai sievietei nevajadzētu lepoties ar to, ka vairāk par 15 nedod :( tad jau atkal sanāk, ka ar izskatu nav kārtībā..