Par kosmētiku.
-
Es mēdzu gan dāvināt, gan saņemt kosmētiku. Protams, ka es nedāvināšu kādai kosmētikas ziņā ļoti izvēlīgai draudzenei randomizēto dušas želeju no Maximas; tomēr savu draudzeņu gaumi +/- zinu. Bieži runājam par kosmētiku, un, ja kāda pasaka "Man tik ļoti patīk Stendera rožu skrubis!", es zinu, ka uz nākošajiem svētkiem nenošaušu greizi ar to pašu Stendera rožu dušas želeju un roku krēmu vai kādu jaunumu. Vannas bumbas nedāvinu,ja vien 100% neesmu pārliecināta, ka cilvēkam a) nav vannas, b) nelieto bumbas.
Pati esmu saņēmusi dāvanā skropstu tušu, ķermeņa losjonu, Stendera produktus, un biju sajūsmā. Godīgi? VISI vienmēr ir bijuši manā gaumē. Nevis tāpēc, ka man patīk viss pēc kārtas, bet gan tāpēc, ka maniem apdāvinātājiem ir laba gaume un izpratne par to, kas man varētu patikt. Pēdējoreiz saņēmu dāvanā netīkamu kosmētiku, kad man bija 15 gadi, mātesbrālis nebija uzdevumu augstumos. :-D
Draugam esmu dāvinājusi viņa mīļākās smaržas, jo tās tiešām nav lētas, bet viņš ir taupīgais tips, kurš drīzāk patērēsies man puķēm un kafejnīcai, nevis dienā pirms algas iemetīs sev iepirkumu grozā smaržas. Reiz tāpat vien bez svētkiem uzdāvināju padārgu šampūnu, godīgi pateica, ka viņam nepatīk, nu neko, neapvainojos, teicu, lai nelieto un viss.
Mammai izvairos dāvināt kosmētiku - viņai ir īpatnēja gaume un parasti tādas dāvanas ir vienaldzīgas. Tā nav tā lieta, kas viņu iepriecina. Ar izņēmumu, ja zinu, ka kaut kas iet uz beigām un konkrēti zinu, kas patiks.