Esmu dzimusi, augusi mednieku ģimenē, tāpēc atsaukšos uz sava drauga vārdiem - Medības bijušas vienmēr un vienmēr paliks! Ja šobrīd medībām nav tāda nozīme, kāda bija tūkstošus un simtus gadu atpakaļ - iztikas nodrošināšana, tad šobrīd ir cita, un ne mazāk svarīga, nozīme.
Medības nu ir ļoti stingri regulētas un attiecībā uz medījamiem dzīvniekiem valsts ar zinātniekiem nosaka medījamo dzīvnieku skaitu. Tāpat ir arī ar lūšiem un vilkiem.
Jā, jā, arī lūsis medī un ēd "mazās nabaga stirniņas", zaķīšus, mājas aitiņas, utt... Ir jāsaprot, ka mežā un dabā "mammītes un bērniņi" ir ļoti nosacīts jēdziens. Un Bembiju filmas neatbilst patiesībai nemaz. Meža cūkas mammas grūtos brīžos ēd savus mazuļus, stārķu pavasara racionā ir savi un citu dzīvo būtņu mazuļi, un vēl briesmīgāki "dabiskie apstākļi".
Tā teikt - bez stresa!
Der zināt, ka medījamo dzīvnieku skaits ar katru gadu ne tikai nesamazinās, bet pat pieaug. Un ja arī samazinās (kā tas šobrīd notiek ar mežacūkām), tad tas nav vis mednieku, bet visuvarenās dabas pirksts - bargi apstākļi, slimības un citi faktori. Bez tam mednieki ir vienīgie sabiedrības pārstāvji, kas bargajās ziemās dzīvniekiem palīdz - baro un nodrošina ar citu nepieciešamo! :)
60
