Trichotillomania jebšu es neapzināti pati plēšu savus matus.

Tikai terapeiti un psihiatri. Citu neko nevaru ieteikt!

stulbi jautāt, bet vai tu pati neapzinies, ko sev nodari? Nespēj uzlikt bremzes?

Hmm.. ja viss jau ir izmēģināts, varbūt tad ar sasietām rokām jāstaigā. Es domāju, ka pie mums LV, ja jau esi visu izmēģinājusi, diez vai šādu slimību ārstēšana ir advansēta. Varbūt pameklē ārzemju saitos/forumos kādu info?

Cukurvāvere - Nē nav stūlbi , pati jau te savu sāpi izkaucu esmu gatava atbildēt uz jautajumiem un uzklausit vidokļus .
Tur ir tā problēma ka man tākā klapes aizveras uz to momentu , un atnāk atpakaļ kad jau ir par vēlu un tad kauns un vainas apziņa.

nu tad tur nav variantu.. Ja esi jau nopietni ārstējusies un nepalīdz, tad arī nekas nepalīdzēs, ja vien nenotiks brīnums un kādu dien neiemācīsies ar sevi, savu ķermeni strādāt.

Pašlaik atrodos ārzemes apmekleju terapētu reizi nedēļā un lietoju antidepresantus bet ar to visu ari ir kā ir .. līdzīgi kā ar jebkuram psiholoģiska rakstura saslimšanām ir labās un sliktās dienas.
Latvijā jā , par šo nerunā , ja arī runā tad neko jedzīgu nepasaka , man ari kad tikko paradijās problēma un gaju pie ārsta , šis ar smieklu spurdzienu un neticību ka, ( kā viens dumjš skuķis sev var ko tādu nodarīt ) ieteica sēsties pašai uz savām rokām un beigt ''ākstīties'' a to palikšu ar lisu galvu un mani nevienam nevajadzēs.
Rokas jau var sasiet , bet ko tālāk ?

Ak shausmas,es pa miegam griezhu zobus,kas man liekas nenormaali,bet shisssss,piedod :D
ja viss izmegjinats,varbut ir verts veel aiziet pie kaada dziednieka pamegjinat

Par hipnozi neesi interesējusies? UK par šo slimību nereti runā, jo ir vairākas "slavenības", kas pēdējos gados ir atvērušās par šādu slimību un problēmu. Tur laikam to nopietnāk mazliet uztver... brīnos, kā pie mums par veģetatīvo distoniju (vēmiens jau nāk no šīs slimības) tik skandina un skandina, bet citas "jauno laiku" slimības kā nepieņem, tā nepieņem.

Ginta11 : Es jau nekur neminēju ka tas būtu normāli.
Par dziedniekiem , tiku sūtīta pie visādiem kaktu dakteriem un vārdotājiem , beigās pateica manai mātei ka mani esot nolādejuši nezinu ko tas tantuks tur bakstijas un murmulēja bet lielas jēgas arī no tā nebija kāda biju tāda esmu :-/

Man tas skiet kaut kas loti lidzigs tam, ka es plesu sev adu no sejas. Ja man uzmetas neliela pumpina vai ir sausa ada, es vienkarsi kasu seju, un ja ir ta pumpa, man obligati ta ir jaizspiez lidz asinim un janoples velak krevele. Taja bridi es saprotu, ka tas izskatisies slikti, un nejutisos labi, bet es turpinu to darit katru dienu.
Esmu pietiekami izskatiga, tacu del sis problemas man vienmer nakas lietot maskejoso kosmetiku, un kad cilveki ierauga mani bez tas vini izbriniti jauta vai man ir alergija vai kaut kadas nopietnas problemas, jo izskatas tiesam sausmigi.
Un es to daru pavisam neapzinati reizem, sad tad pat darba sapulces esmu piekerusi sevi to daram, un tad es saprotu cik briesmigi tas ir izskatijies.
Protams, nesaku, ka man ir jebkada veida psihologiskas problemas, bet tikai gribeju uzrakstit so komentaru, lai saproti, ka Tev ta nav vienigajai. Man, teiksim, gan - ne ar matiem.. Bet pielauju, ka daudzam sievietem ir sada veida problemas.
Es noteikti neieteiktu uzsesties uz specigiem medikamentiem, jo saprotams, ka ta ir psihologiska veida problema, un sadus traucejumus nav ieteicams arstet ar tabletem un ripinjaam. Jo pectam var klut vel sliktak.
Es esmu atradusi veidu, ka palidzet sev - ja lietoju kosmetiku, tad tajos mirklos es savu seju neaiztieku, jo vienkarsi liekas, ka seja ir sapuceta un to negribas izbojat.
Varbut ari Tev ir jaatrod veids, ka sevi no ta atturet vai likt pie ta piedomat?
Varbut sac skatities video, kur meitenes stasta par skaistiem matiem (mana gadijuma ar manu sejas-pleshanas problemu tas palidz, jo tad biezak saku domat, ka butu ja man butu skaista ada, un es beigtu darit so stulbumu, un tad brizos, kad velos atkal kerties klat pie savas seja sun tas plucinasanas, man atmina pazib sie video un doma, ka es negribu izskatities pec monstra un man sevi ir jakontrole).
Iespejams palidzet lakata, cepures nesasanam kad vien tas ir iespejas?
Ceru, ka Tev izdosies risinat so problemu, tacu silti iesaku neversties pie nekadiem arstiem, jo visas ieksejas problemas varam uzlabot tikai mes pasi, jo tas ir radusas musu pasu stresa vai citu iemeslu del, un neviens nezinas labaku veidu ka palidzet, ka tikai Tu pati.
Atvaino, ja mans salidzinajums bija pilnigi stulbs un velu Tev veiksmi, ka ari iesaku mazak koncentreties uz so problemu, jo gluzi tapat ka vegitativa distonija - jo vairak par to domasi, postus rakstisi un liksi sev par to domat, jo mazaka ceriba, ka si problema saks uzlaboties pati no sevis.
Esi stipra :)

Atvainojos par rakstibu - nav latviesu valodas datoram.

Ja tie ir galvas mati, ko plēs, tad varbūt pamēģini nēsāt kādu matu lenti vai ko tādu, kam būtu tīri atgādinošs efekts - kad atkal celsi roku, lai plūktu matus, sajutīsi lenti un atcerēsies, ka nedrīkst. Tā ar laiku varbūt atradināsies.

Tori: Paldies par komentāru , ar video man ir kā ir , saskatos skaistus matus un skaistas meitenes un dažreiz liekas jā viss , es vairs tā nedarīšu pietiek bet citreiz tie video stimulē manu problēmu kāda dāma runā par matiem un man jau roka matos iekšā ,un ko lidz tas ir noticis es esmu nervoza un nespēju nomierinaties līdz kāds daudzums atkal ir izrauts.
Man citreiz pat raudāt gribas no šampūna reklāmas - visur skaisti mati , vai arī sievietes mati ir viņas skaistākā rota un man aptekas sirds jo es ar savu mazo žurkas astīti neko nevaru , esmu ari vienreiz noskuvusi galvu galīga dusmu un vājuma brīdī , kamer nespeju neko fiziski ar rokām saķert bija labi , bet ko līdz mati atauga viss sākās no gala.
Neesmu jau 10 gadus bijusi pie friziera , jo man tiesam neka isti uz galvas nav un man ir nereāls kauns , es pat nezinu ko kādam dazreiz atbildēt kad man jautā: kas tev ar matiem?
Par problemu tieši gribēju izrunāties , ne ar vienu nekad isti nesmu par šo runājusi , nebūtu ari daudz tādu kas saprot , tākā izmantoju iespeju no anonima profila izbļaut visu savu sāpi , jo atkal tā sakrājās... Pateicos Tev Tori par labajiem vardiem un vēlejumiem!

Rudbēkija, neesi atradusi ne īsto psihiatru, ne īsto psihoterapeitu, ne arī pietiekami ilgi vai nopietni praktizējusi meditācijas, jogu vai citas garīgās prakses. Iesaku iet dziļāk. Ir kaut kas tāds tavā dzīvē kas tev ir jāsaprot un jāizmaina. Tas vēl vienkārši nav noticis. Ir problēmas, kurām vajag gadus un lielākas izmaiņas dzīvesveidā.

paulalala : Bet kur lai atrod to īsto ?
Par garīgajām nodarbēm , vēljauprojām meditēju un cenšos aiziet vismaz uz pāris jogas nodarbībām mēnesī , es tiešām daru ko varu un meklēju visu iespējamo bet arī man ir limiti , ar savu tā jau nestabīlo emocionalo stavokli man ir sarežģiti iet katru reizi pie jauna daktera lai mani pēti un lūr manās smadzēnēs un dvēselē un atkal sākt visu bēdu stāstu no sākuma.
Ari visas šīs terapijas , tabletes un kursi maksā naudiņu un man jau vairs rokas neceļas atdot visu kas man ir kārtējam šarlatanam kas redzot manu izmisumu sola mani izarstēt.

Piedod, ka ta jautaju, bet ka tiesi tu to dari?
Tu ples ara lielos daudzumos ta, ka nodari sev sapes?
Saprotams, citiem to ir gruti saprast.. Bet varbut si ir laba iespeja atbrivoties no kadas dalas savu pardzivojumu, sapju. Vieta, kur neviens isti nezina kas Tu esi.
Man agrak ari ir bijusas daudzas psihologiskas problemas, vislielaka protams man bija vegitativa distonija. Man truka elpas, klapeja sirdi - gaju pie arstiem un teicu, ka man ir astma un sazin ko vel es sev biju piedomajusi. Bet man tas ta taruceja dzivot, ka es sev burtiski iekalu galva, ka tas visas ir manas stulbas iedomas, un skaitiju dienas - cik ilgi es par to turpinasu domat, Un sapratu, ka viena diena es beidzu skaitit, aizmirsu par tadas vegitativas distonijas eksistenci. Reizem, kad man atkal uzmacas mazie panikas vilnisi, es meginu atrast kaut ko pozitivu tajos - teiksim, iztelojos, ka esmu piedzerusies, un ka man tikai sareiba galva.. Nu butiba- stradaju ae sevi..
Un iesaku Tev to pasu .. Zinu, ka tas skan ka visnejedzigakais padoms pasaule, bet - aizmirsti par savu problemu. Cinies ar sevi, uzlabo situaciju, bet beigu beigas - aizmirsti. Atver jaunu lappusi sava dzive, un strada ar sevi.

Kā jau šeit rakstīja, ej pie psihiatra. Nepalīdzēja tas, meklē citu, bet ir jāiet pie medicīnas speciālistiem un jāatrod cēlonis, nevis ar meditācijām un mantrām jācenšas novērst sekas.

Tori : Ne uzreiz daudz , vairāk tā pa vienam , diviem .. dažreiz es meklēju "īsto" matu stundām , raupjāks , cietāks ,čirkaināks... uf cik slimi skan :-| vispār bet tā diemžēl ir realitate , un tad es viņu izrauju tā tas turpinās kamēr man atiet širmis atkal valā un es jau saprotu ko esmu atkal izdarijusi , man mati nesap, man liekas ka man varētu visu skalpu noraut un es pat neiepīkstētos.
Dažreiz viss no manis atkāpjas pat mēnešiem , un tad atkal atgriežas atpakaļ.
Bonecutie:
Es meklēju labu psihoterapētu , pagaidām esmu samaksajusi par pilnu terapijas kursu pie tagadējā , ja atkal nekā ... tad lūkošu pēc cita bet citreiz vienkārši rokas nolaižas un gribas tikai nolīst kautkur un pinkšķēt par to cik viss grūti.

Kapec visi uzreiz klup virsu ar psihiatriem?
Pie psihiatra ir javersas sizofrenijas gadijuma.
Es so uzskatu vienkarsi par diezgan briesmigu paradumu un veidu, ka atbrivoties no dusmam.
Vai tiesam cilveki joprojam uzskata, ka aizejot pie psihiatra un uzsezoties uz tabletem dzive klus vieglaka un labaka? Pec visa ta smadzenes atrofejas, cilveki piedzivo bezmiegu un vel daudz un dazadus blakusefektus, pat kad gadiem sis zales nav lietotas.
Ja cilveks ir skaidri domaajosh ( un ir skaidri redzams, ka autore nav planpratiga , un saprot savu problemu) , vins pats ir spejigs cinities ar sadu kaiti, un palidzet sev daudz labak ka jebkursh autors.
Mana mamma ir arste, un vina vienmer mani atrunaja no antidepresantu / nervu zalu lietosanas, ar loti skaidriem mediciniskiem skaidrojumiem un racionaliem padomiem, un sobrid par to esmu loti pateiciga, un veselaka ka jebak.

Skaidrs.
Pec tava apraksta - varu teikt drosi , ka tev ir mazaka apsestiba ar matu plesanu neka man ar pumpu noplesanu, bet rezultats ir vienadi briesmigs noteikti.
Pati meginu cinities ar savu ieprieks mineto apsestibu/paradumu/problemu? , vel gan neesmu atradusi risinajumu, bet es uzskatu, ka tas tiesam nav nekas briesmigs un noteikti ne naavejosh, un atkal un atkal teiksu Tev - sanemies, un beidz par to domat!
Tu vari but pats labakais psihiatrs pati sev - tikai vajag pie ta visa loti piedomat. Un tu jau esi cela uz to, ja versies pec palidzibas.
(l)