Mans slimo ļoti reti. Klepus un iesnas mums neskaitās kā ievērības cienīga slimība vispār. Temperatūra neliela kā tāda viņam varbūt reizi gadā gadās... Tad gan ir tā, ka dienu paguļ, jūtas vājš, dzer zāles un es viņu aptekalēju, bet nākamajā dienā viņš jau vesels. :-D Salīdzinoši es slimoju biežāk un nopietnāk un bērni vēl biežāk. Vienīgā atšķirība, ka es par sevi noteikti parūpēšos uz visiem 100% - dzeršu zāles, gultas režīms (ja nepieciešams), mērena slodze, saudzīgs dienas ritms, tējas, C vitamīns utt. Par bērniem arī es parūpēšos uz visiem 100%, bet vīrietis pats par sevi noteikti neparūpēsies kā pienākas. Vienalga - nopietni slims vai nenopietni slims, var gulēt gultā mirdams, bet zāles aizmirsīs iedzert un tēju sev neuzlies un ātros nesauks, pie daktera neies. Tad nu - mans uzdevums ir parūpēties arī par viņu. Un nav jau to grūti izdarīt, jo viņš tiešām reti un īsu brīdi slimo.