kad neatsaucība bojā ziemassvētkus

Vispār būtu diezgan briesmīgi, ja mans draugs visu laiku liktu Ziemassvētku dziesmas, skraidītu pa dzīvokli ar virtenēm kā prātā sajucis, liktu man braukt uz veikalu pēc bumbām, visu laiku vārītos par dāvanām, utt. Bet, ja viņš to sāktu darīt pirms 10.decembra, es laikam šķirtos.

+ :-D

Man laikam tomēr svarīgi (lai cik nesmuki neizklausītos), lai vīram rokas neaug no *******. :-D Ap svētku rotājumiem labāk ķimerējos pati, kā jau minēju. :-P Nordic, es nesprotu, kas tā par dīvainu filozofiju, ka tev ir jāizvēlas, ko Tu labāk gribi, lai vīrs dara... Vai tad viņš zem tupeles, vai kā? :-) Un kā var būt tikai divi varianti - vai nu / vai nu... Priecājos par to, ko manējais dara un neuzspiežu ķimerēties ap sīkumiem. Zinu, cik viņš ir lielisks - prot, visu, kas mājās nepieciešams, bet to, ka ar maziem bērniem prot saprasties un dauzīties labāk nekā es, arī spēju novērtēt! :-) Tā ka ir vīrieši, kuriem ir gan/gan, nevis vai nu/ vai nu varianti... :-)

Nordic, es nesprotu, kas tā par dīvainu filozofiju, ka tev ir jāizvēlas, ko Tu labāk gribi, lai vīrs dara...

Es tev varu paskaidrot - ja vien šo tavu laulību neonoorganizēja jūsu vecāki, tad partnera izvēle no tavas puses nav nejauša. Tu izvēlies būt kopā ar tādu vīrieti, kuram piemīt īpašības kas tev šķiet foršas un kuras tu vēlies ilgtermiņā savā dzīvē. Man vīrieša praktiskums salīdzinot ar spēju būt par labu tēvu nav svarīgs. Es neko nevienam nelieku darīt, es izvēlējos ar ko kopā dzīvot.
Bet runājot par "vai nu-vai nu", tad šo diskursu sāki tu pati, tapēc brīnīšanās par to ir mazliet lieka.

No vienas puses, protams, piespiest otru piedalīties nevar, tā pat kā izrādīt kaut vai minimālu atzinību, bet, no otras puses, vai tad nav pietiekoši daudz sadzīves lietu, kuras liela dała cilvēku dara, pat ja tas neizraisa nekādu sajūsmu? Man nu łoooti nepatīk visādi DIY utt., bet, ja redzu, ka otrajai pusei vai kādam citam mīłam cilvēkam tas tiešām ir svarīgi, mana nepatika parasti paliek otrajā plānā (es runāju par šāda veida sadzīviskām situācijām, kas manu dzīvi fundamentāli neietekmēs).
Otrkārt, ja redzu, ka cilvēks centies, man sirdsapziña nełautu atburkškjēt. Turklāt novērtēt otra darbu (pat ja tas nav nekāds uh un ah) var arī bez lēkšanas gaisā un plaukstu sišanas.
Rezumē - nekāda tragēdija nav notikusi, bet saprotu autores aizkaitinājumu.

Man šogad Ziemassvētku svinēšana LV vispār atkrīt, jo trešdien pārceļos uz UK.

Tāpēc egli negādāju, adventes vainagu netaisīju un nekā savādāk negatavojos. Lai gan dažreiz interneta radio ieslēdzu, lai skan Ziemassvētku dziesmas. :p

Es saprotu, ka var būt vienalga par svētkiem, bet nesaprotu, kā var būt vienalga un necesties, lai otrs jūtas labi. Zinu, ka draugam ir diezgan mazsvarīgi rotājumi un vispār visa tā svētku peršanās, viņš ļauj darīt man, jo zina, ka man patīk, bet, ja palūgšu palīdzēt, gan salvetes kā rūķu kurpes salocīs, gan eglīti izrotās, gan piparkūkas palīdzēs cept. Šogad viņam nesanāca piedalīties dāvanu sarūpēšanā, bet palīdzēja ar idejām un pateica paldies, ka esmu pacentusies.

Tev vajag - tu dari.
Manam vīrietim pilnīgi vienalga par Ziemassvētkiem. Viņš uzskata, ka šie svētki ir super komercializēti un visur tik sludina - pērciet to, pērciet šito, tērējiet un pērciet dārgas dāvanas. Viņaprāt, galvenais ir būt kopā un svinēt svētkus un nekādas dāvanas vai īpašas dekorācijas nemaina kopābūšanas prieku.
Vīriešiem tā dekorēšana un smukumlietas pamatā nav svarīgas un liekas bezjēdzīgi. Bet tā kā man tas sagādā prieku, tad lampiņu virteni jau izkārtu, bet nekādu DIY noteikti nesaisītu. Dāvanas viņam vienaldzīgas, viņu ģimenē nekad neko lielu nedāvāja, bet manā pieņemts apdāvināties, tāpēc par dāvanām atbildu es. Un reizēm sāku burkšķēt, ka viņš nepalīdz domāt, ko dāvāt.

Es savukārt nevaru iedomāties audzināt bērnus kopā ar cilvēku, kuram nešķistu svarīgi piedalīties savu bērnu svētku izdarībās un darīt visu ko, lai bērnam šie svētki šķistu brīnumu pilni.

Nu tu nevari, tūkstots citas var. Tas vispār nav kvalitātes rādītājs.

Ja cilvēkam neinterisē, tad tāda uzbāzīga svēku uzspiešana to riebumu tikai pavairos :)
Bet lai vai nu kā, man būtu diezgan nepieņemami, ja otra puse nespētu kaut vai ar paldies novērtēt to, ko es daru un mazliet izpalīdzēt, kad es to palūdzu (kaut vai izkārt tās pašas virtenes un uz pusstundiņu atteikties no sēdēšanas pie TV, lai padarītu kaut ko kopā, nu kaut vai pavakariņotu ar Ziemassvētku mūziku fonā). Man vienkārši uzreiz sāktu šķist, ka otram tāda attieksme būtu uz visu, kas man ir dzīvē svarīgs un viņam itin nemaz, un ko tad - ja man vajag, tad man pašai arī viss jādara pat bez mazākā atbalsta?

Es saprotu, ka var būt vienalga par svētkiem, bet nesaprotu, kā var būt vienalga un necesties, lai otrs jūtas labi

bet tam vecim pie TV varbūt ir labi. Varbūt viņš grib vienkārši atpūsties un neko nedarīt, pietam, viņam varbūt ir pilnigi vienalga par tiem svētkiem. Tad kā tā, autore necenšas, lai otram būtu labi, bet liek viņam ar kaut kādām dekorēšanām nodarboties? :D

dr567309
Ja čalis var pateikt "vīrieši tādas lietas nedarot", tad pieņemu, ka autore šrubē māju un gatavo ēst, lai viņam nav savos mēslos jādzīvo un vēders pilns, tās arī ir rūpes par otra labsajūtu. Viņa arī rakstīja, ka māju iztīrījusi, var jau pēc tam piecelt pakaļu no dīvāna un pielikt tās lampiņas. Ja rokas no pareizās vietas aug, tad tas neprasīs tik ilgu laiku. Un, ja viņš pieņem, ka autorei jāgādā dāvanas, tādā veidā viņai jācenšas, lai viņam labi un var atpūsties, tad arī var vismaz kaut ko padarīt, ko viņa lūdz.

Nu nez nez... man liekas, ka vajag mazliet vieglāk to visu ņemt. Mums mājās parasti valda tāds - ja tev ko vajag/gribās, ņem pats un dari. Ja vajag palīdzēt, tad tā arī paprasi - palīdzi man lūdzu. Bet nu arī ar to palīdzēšanu tā.. ja es gribu atpūsties, bet viņam uznāk "ģenerālā tīrīšanas diena" pēkšņi un viņs man prasa palīdzēt, tad gan sūtu dillēs. Tas nav tāds 5 minūšu pasākums, bet gan parasti uz vairākām stundām tā palīdzēšana , tad es tā arī saku, ka vajag kopistiski tādas lietas norunāt un darīt, kad abi grib un var, nevis viens grib un otram tagad 3h jāpiedalās mājas darbos, jo otrs izdomājis, ka tieši tajā dienā viņam ir iedvesma :-D

Mans tētis nekad nav rotājis eglīti, zīmejis un līmējis.. nav arī pārģērbies par Salaveci.. :D Bet mums mājās vienmēr ir valdījusi kopības sajūta, sirsnība un saliedētība.. Vismaz es to tā izjutu kā bērnībā.. tā arī šobaltdien :)
Tāpēc, manuprāt, nav tik liela nozīme tam, kurš ņem rokās papītu un šķēres.. svarīga ir tā mīlestība ko saņem no tuvajiem un mīļajiem (l)

Oo, jaa - tā mīlestības sajūta, kad valda "Tev vajag, Tu dari" attieksme...

Domāju, ka autore nav dusmīga par to, ka draugs netaisa DIY rotājumus, bet gan par to, ka jālūdzas, lai piekar gaismiņu virteni.:-DLabi, ka vismaz egli atveda.
Dāvanas ar draugu pērku kopā, jo dažreiz viņš tiešām neiedomājas, ko labāk būtu dāvināt. Bērniem var sapirkties kilogramiem saldumus, es vienmēr spiežu uz grāmatām, mantām utt.

Mans draugs priecājas, ka esmu 100% svētku cilvēks, un ka man patīk plānot un ņemties. Viņš zina, ka varēs izdomāt to lielo ideju, kuru ar maziem sīkumiem kopā salipināšu es. Viņš nopirks, es iesaiņošu, pielikšu niekus, piešķiršu nozīmi ar sīkumiņiem. Viņš piekārs lampiņas, es pārkārtošu istabu tā, lai rastos noskaņa.
Bet es visus niekus un sīkumus neplānoju un nedaru tāpēc, lai sagādātu prieku viņam vai gūtu atzinību no viņa, es to daru tāpēc, lai radītu prieku sev, tāpēc mums tādas problēmas atkrīt - es negaidu viņa atzinību, taču mirkļos, kad viņš lūdz, lai iesaiņoju kādu dāvanu jo "tev taču patīk, es zinu", es saprotu, ka tomēr arī viņš novērtē to, ka man patīk ņemties ar visādām Ziemassvētku un arī citu svētku lietiņām.
Tāpēc mans ieteikums - rotā un daries un ņemies sevis dēļ, jo tev patīk, nevis, lai viņš būtu apmierināts un paslavētu tevi. Varbūt viņš tajā visā nesaredz ne tuvu tik daudz prieka un nozīmes kā tu, taču viņš priecājas par citām lietām. Novērtē to! Protams, ja vien burkšķēšana un vienaldzība pret Ziemassvētku rotājumiem ir vienīgā attiecību problēma..

Man kā vīrietim prieks sarotāt savu eglīti, svecītes visapkārt, gaismas, mūziku, mandarīnus, piparkūkas, karstvīnu un visu pārējo :-D
Draudzenes brīnās, cik pasakaina atmosfēra tiek uzburta, jo man pašam personīgi patīk šie svētki, BET esmu kategoriski pret Lieldienu vai Jāņu svinēšanu vairāk kā formālā līmenī un es noteikti neiesaistītos mājas rotāšanas pasākumos. Katram savs.

Viss laikam kaut kā vairāk tomēr uz maniem pleciem.Egli draugs atveda un pēc otreizēja aizrādījuma sāka ar mani pakot dāvanas.Man tāds iekustināms gadījums ir. :-D:-D

Es gan egli izvēlējos un vedu pati, bet maksāja un pārnesa draugs. Viņš taču bez manis nopirktu nepareizu egli. :-)