Neatceros reizi, kad būtu palicis kas neapēsts, jo esmu audzināta tā, ka to, kas uzlikts uz šķīvja, ir jāapēd :) Un nekad nav trāpījies nekad kaut kas tik negaršīgs, lai būtu iemesls ēdienu atstāt vai domāt kādu citu veidu, kā to realizēt :-|
Bet atdod trauciņā ieliktu pāri palikušu ēdienu bomžiem man nešķiet pazemojoši un galīgi nepiekrītu meitenēm, kuras saka, ka tā gan nekad nedarītu utt. Ja tam cilvēkam tiešām grūti, noteikti novērtēs un būs pateicīgs: Bet nu ir jau kas gaida visu to labāko tikai, pēdējā laikā esmu ievērojusi, ka daudzi ar lūdz ziedot kaut ko no tā paša labākā, kaut piemērs vēl šodien par ratiņiem vienā fb grupā - prasa ziedot pa velti un klāt pievest, sak, grūta dzīve ģimenei, bet parastie roan marita nederot, griboties ko citu .. ak jel, es varu atļauties ratus kaut pa 1000,bet pērku tos pašus roan, bet cilvēkam, kurš nevar atļauties nekādus, tie, redz, par prastu :D Nav par tēmu šos stāsts, bet nu ar dažu komentāru saturu tik ļoti sasaucas kopā |-)