Sāpīgo atmiņu atstāšana pagātnē, protams, ir nepieciešama, lai veidotu normālu dzīvi tagadnē, taču uzmanies, lai atvadīšanās no iepriekšējās dzīves neizvēršas par bēgšanu no tās. Tev ir jāpieņem fakts, ka tā ir Tava pagātne, ka šīs visas lietas ar Tevi notika un izveidoja Tevi tādu, kāda esi šodien, - ar visām sāpēm, ievainojumiem, negatīvajām domām, bet arī vēlmēm, cerībām un sapņiem. Aizbēgt no negatīvām atmiņām diemžēl nevar. Sliktākajā gadījumā Tu mēģināsi dzīvot normālu dzīvi un nostumsi visus pārdzīvojumus zemapziņā, kur tie sāks darboties ārpus Tavas kontroles. Strādāju ar Taro kārtīm, un man laiku pa laikam parādās klienti, kuru bērnībā/jaunībā pārciestās emocionālās traumas, nepietiekami izdziedinātas, neapzināti ietekmē šos cilvēkus visu turpmāko dzīvi un turpina piesaistīt līdzīgas pieredzes. Tāpēc arī saku, ka jābūt uzmanīgai. Ja, aplūkojot tā laika fotogrāfijas, pārņem sāpes, kā arī minēji smeldzošu rūgtumu, man šīs emocijas skaidri un gaiši signalizē, ka Tu vēl neesi gatava sākt pilnībā jaunu dzīvi. Tu zināsi, ka esi tikusi tam pāri, ja spēsi just iekšēju mieru vai vismaz neitralitāti. Visas emocijas, kas ir uz negatīvo pusi no neitralitātes, liecina, ka pagātnes pārdzīvojumiem vēl nepieciešama Tava uzmanība. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē pārvērsties par nelaimes čupiņu un visu laiku dzīvot sāpēs. Taču izdziedināšanās un laimes sajūtas atgūšana ir pakāpenisks un reizēm ilgstošs process. Pie tam nekad nenovērtē par zemu savas sirds spēju aizaudzēt visus caurumus, ko kāds tajā izsitis. Tu esi pārāka un lielāka par jebko, kas ar Tevi noticis, un Tava patiesā būtība vienmēr paliek neaizskarta. Kad cilvēks spēj caur savām sāpēm un pārdzīvojumiem aizrakties līdz šai patiesībai, arī iestājas miers, piedošana un visbeidzot laime. To arī Tev novēlu no visas sirds.