Sveikas piektdienas vakarā!
Rudenīgie laikapstākļi un ieilgušais darbs pie datora radīja vieglas pārdomas un šo diskusiju...
Esmu kādu laiku stabilās attiecībās, taču pirms tām sociālos tīklos iepazinos ar kādu puisi. Ilgstoši sarakstījāmies un grasījāmies jau vienoties par tikšanās datumu, bet... puisis negaidīti pazuda un komunikācija pārtrūka. Izdarīju secinājumus, ka tik pievilcīgam vīrietim noteikti ir uzradusies cita aizraušanās un aizmirsu. Pēc neilga laika nejaušības pēc iepazinos ar savu draugu un uzsākām veidot attiecības. Tajā laikā pēkšņi uzradās iepriekš minētais vīrietis, kas dedzīgi vēlējās tikties, par ko nepaguvām vienoties, jo viņš it kā pazudis pēkšņā komandējuma vai izbraukuma dēļ. Cenšoties izvairīties no liekām galvassāpēm, kas rastos tikšanās gadījumā, ja puisis iepatiktos, atteicu, turklāt neatbalstu “randiņošanu” jau esot attiecībās, lai kā arī puisis centās mani pierunāt kaut tikai uz 1 tikšanos. Savu izvēli nenožēloju ne tikai ētisku apsvērumu dēļ, bet arī cieņas un mīlestības dēļ pret savu otru pusi. Neticu, ka kaut kas izdotos ar pirmo vīrieti, jo tik nepieradinātu skaistuli šaubos, vai pieradīnātu un noturētu, un ticu, ka viņa mīlestība beigtos pie pirmajām pieraduma, rutīnas pazīmēm, kad pie apvāršņa parādītos kas jauns un interesants.
Es nevēlos neko mainīt vai krāpt savu otro pusi. Un tomēr reizēm iedomājos, kā būtu, ja būtu, ja mēs reiz nejauši saskrietos?
Vai kādai ir bijusi līdzīga pieredze? Ko jūs izvēlējāties?
493
