Hey!
Manu problēmu var saprast pēc virsraksta. Es nespēju izprast sevi, savas jūtas un domas. Pēdējais notikums, kas mani dienu dienā nomāc ir tāds, ka skolā iepazinos ar puisi, ar kuru man izveidojās labs kontakts, bieži runājām un viss bija kārtībā, taču es pamanījos kļūt vēsa pret viņu un es to labi apzinos. Es nezinu, kāds tam ir iemesls. Viņš ir ļoti pozitīvs cilvēks, taču es gluži pretēji - depresīva, un es gribu būt viņam tuvu, taču šķiet, ka tajā pašā laikā nevēlos, jo es tā kā jūtos slikti, ka viņa klātbūtnē esmu vienmēr skumja un ka viņam tas jāpacieš. Es brīžiem esmu arī nejauka pret viņu, bet viņš pret mani vienmēr ir labs, tomēr apzināti es esmu ļoti vēsa un atturīga, kaut gan par sevi uz to dusmojos un nevēlos tāda būt. Iespējams, ka tas ir tāpēc, jo esmu ar ļoti zemu pašvērtējumu un vienmēr esmu sevi uzskatījusi par garlaicīgu un nesaistošu personu. Varbūt mana attieksme mainījās, jo jutu kaut kādas simpātijas no puiša puses, bet es tomēr jūtos krietni sliktāka par viņu, tāpēc varbūt tāda ir mana aizsargreakcija. Es tiešām nezinu, kāpēc man tā sanāk izturēties pret puisi. Nesaprotu, ko darīt un vienkārši nesaprotu savu rīcību, jo tas notika diezgan pēkšņi. :-/
Varbūt tomēr ir kādai ir bijusi līdzīga situācija un zina, ko ieteikt un kā sevi nedaudz vairāk saprast. šķiet, ka šī iemesla dēļ varētu pazaudēt kontaktu ar puisi, taču to man ļoti negribētos.
6
