Sveikas! Man ir radusies viena situācija.
Esmu kopā ar savu vīrieti jau gadu. Kopā dzīvojam. Ir tāda lieta, ka viņš melo. Man uz dz/d uzdāvināja naudu, bet viņš to piesevinājās. Es prasu: kur nauda? viņš saka plauktā. es saku: nekādā plauktā viņas nav. un viņš saka, goda vārds ieliku plauktā. Izrādās viņš meloja, visu dienu bija līdzi maks un naudiņa bija makā. Turējis mani par muļķi, ka es neuzzināšu. Un melo, ka tā ir dzeramnauda.
Tā nav pirmā reize, kad man melo.
Es prasīju, kāds ir tavs motīvs? Viņš saka es baidos, ka tu mani sitīsi atkal par to, ka es neizliku naudu plauktā. Es saku: ko nozīmē atkal? atgādini man to reizi kad esmu tevi situsi. Viņš nevarēja to atgādināt, jo tādas reizes NAV BIJUŠAS.
Otrkārt, viņš ir liels brunču mednieks. Aizejam uz banku, tai sievietei, kas ar mums runā, obligāti ir jāflirtē, jāsmaida. MANĀ KLĀTBŪTNĒ. Transportos obligāti ir jāblenž un jāsmaida svešām sievietēm. MANĀ KLĀTBŪTNĒ. Viņš saka :nu piedod es tā vairāk nedarīšu. Vai vēl labāk viņš apgalvo ka man liekas.
Šis cilvēks ar mani taisās iet pie altāra vasarā un zvērēt mūžīgu mīlestību un veidot ģimeni, bet pēc visiem šitiem izgājieniem es negribu ticēt, ka vispār šim cilvēkam esmu svarīga. :-( brutāli sirds kremt, un nezinu ko darīt, gads jau kopā nodzīvots :-(