Sāksim ar to, ka neizveidoju šo "diskusiju", ja to tā vispār var nosaukt, lai mani noniecinātu vai man par kaut ko pārmestu. Katram savas dīvainības.
Stāstu varu sākt ar to, ka man ir 17 gadu. Jau pusgadu esmu kopā ar puisi. Viņš ir vecāks par mani. Šobrīd viņam ir 20. Saprotu, ka puišiem šajā vecumā ir svarīgas arī seksuālās attiecības. Es Viņam uzticos, un pirms mazāk nekā mēneša (3 nedēļas) zaudēju nevainību tieši ar Viņu. Tas bija sapīgi, bet nu jau tas viss ir aizmirsies.Kā jau teicu- viņiem šī sadaļa ir svarīga. Taču problēma ir tāda, ka tad, kad Viņš to vēlas... (to Viņš parāda ar glāstiem un..), man rodas tāda kā nepatīkama sajūta. It kā patīkama, bet kutinoša tik ļoti, ka gribas smieties un atrauties.. un man ne visai ir vēlme, lai tas turpinās. Vai kādai ir bijusi līdzīga situācija? Kā Jums šķiet, vai "problēma" varētu nākt no dvēseles dzīlēm? Kā lai tiek tam pāri?
Es saprotu, ka izklausās muļķīgi, bet pēc katra atraidījuma Viņš it kā ieraujas sevī. Un ir jau arī saprotams. Pusgads bez mīlēšanās nav viegls. Varbūt tas vēl vairāk stiprinātu mūsu attiecības un uzticību..
59
