MAD, nesanāca Tev tos kaķēnus izbarot?:-O
Man arī bija tāda problēma, ja to tā var nosaukt, sākās pēc patiešām traģiska notikuma manā dzīvē, gāja bojā man divi ļoti tuvi cilvēki, un tad bija tā, ka visļaunākais jau bija noticis un šķita, ka nekas cits vairs nav pietiekami nozīmīgs, lai raudātu, lai arī bija daudz gadījumu, ka iekšā tāds smagums, ka pie zemes velk, bet nevienas asaras. Bija nebeidzamas problēmas privātajā dzīvē, neskaitāmas attiecības, neskaitāmas šķiršanās, bet nevienas asaras, kaut iemesli bija. Tad pēc dažiem gadiem kaut kā palēnām atguvu kaut kādas emocijas, ļāvu sev kaut ko just un nu jau varu pinkšķēt uz nebēdu. :-D