Nespēju raudāt.

Mad, es nepiesienos, jo man nav nekā labāka, ko darīt. Vienkārši, ja tā ir bakterioloģiska infekcija, tad paralēli antibiotiku lietošanai ir vēlams noskaidrot kāda un no kurienes, lai tā neapdraud ne tevi, ne tavus citus dzīvniekus. Savukārt, ja vīruss, tad no antibiotikām ne tikai nav nekādas jēgas, bet tās tavos kaķēnos vairo antibiotiku rezistentas baktērijas, kuras, tad, kad tiešām vajadzēs antibiotikas, padarīs tās nederīgas. (t)

Nordic neesmu jau vetarsts domaaju ka arsts jau labaak zin ebt nu kaut kaada infekcija ir un taa avreja but gan iedzimta gan no maates gan no ielas..nu jebkur seviski ja mazuliem ir naacies nav zinaams cik ilgu laiku aukstumaa sedet! Zinu tikai to kakenu virusu kura del acis puzno siem ar acim viss kartibaa, ebt nu mazuliem klajas loti labk patreiz jau maak est un ir aktivi gan labi ed gan ari energiski un hiperaktivi mazuli ir! Isti nezinu atskiribu starp virusiem un infekcijaam butibaa tas pats pa lielam jau ir, bet nu ja kakis ir potets tad viss kartibaa..bet nu patlaban karantina ir jaievero nevaru iet ciemos 2 nedelas pie citiem kam ir majdzivnieki ja vien nav vakcineti .

Ha, es gan varu pinkšķēt arī uz pasūtîjuma. :D

Ha, es gan varu pinkšķēt arī uz pasūtîjuma.

Es arī! :)

Es vairāk raudu no prieka nekā no bēdām. Un man tas nepatīk. Es nezinu, nu šausmīgi stulbi, mani kaut kas ļoti iepriecina un es bāc ņemu un sāku raudāt. Pat himnu nodziedāt nevaru, jo kamols kaklā dāvanu saņemt arī normāli nevaru, jo acis slapjas. Cīnos jau cīnos ar to, jo man pašai nepatīk tas prieka pinkšķis, bet laikam tik personīgi uztveru visas labās lietas, ka jāraud, vai arī acis slapjā vietā noliktas :D

Pat himnu nodziedāt nevaru, jo kamols kaklā dāvanu saņemt arī normāli nevaru, jo acis slapjas.

Man himnu dziedot arī raudiens nāk, bet tas tikai normāli, man šķiet :)
Kādu laiciņu atpakaļ biju izgājusi ikvakara skrējienā, un vienā brīdī austiņās sāka skanēt dziesma, un viss, nākamajā brīdī jau man bija asaras - sajutos tik laimīga un brīva, asaras laikam no tā :D Pirmo reizi man kas tāds gadījās :D

Vienu brīdi bija tā dīvaini, ka visi citi raud pie skumjām filmām, bet es nē. Sapratu to, ka nespēju to darīt, ka kāds ir blakus. :D
Citās dzīves situācijas īsti ar to nav grūtības. Ir pat bijušas tādas reizes, kad aizbraucu vai aizeju uz kādu klusāku vietu un kārtīgi izraudos, visu izraudu kas sakrājies un pat dažreiz paliek labāk.