mazliet pasapņosim

Prieks dzirdēt, ka ir daudzi , kas negrib braukt prom un ir atgriezušās ģimenes. Šobrīd vairāk domas nāk prātā par aizbraukšanu dēļ tā , ka nevaru atrast darbu un nociesties līdz septembrim , kad varēšu mācīties (l)

Neesmu domājusi pārcelties un nedomāju, ka te ir tik slikti. Priekš manis sliktākais te laikam ir klimats un aukstums. Arī cilvēku skaudība un negatīvisms, bet nedomāju, ka citur tas krasi atšķiras.
Ja būtu nodrošināta normāla un sava dzīvesvieta citā valstī, tad varbūt arī varētu pārcelties, bet pieaugušā vecumā dzīvot kopā ar citiem komūnās - tas ir briesmīgi. (Zinu, citi dzīvo normāli, bet man zināmie aizbraukušie parasti dzīvo šādi)

Vienmeer esmu bijusi prieciiga, ka dziivoju Latvijaa, Riigaa, pateiciiga par to, ka apstaaklu spiestai nav jaaizbrauc, jo zinu sevi un to, ka vislabaak juutos te, savaas maajaas. Patiik un labi juutos konkreetajaa mentalitaate, noveerteeju, ka ir droshi un mieriigi, ka nav nekaada trakaa megapole.
Protams, peedeejie notikumi nepriecee, jo ir savs bizness un arvien gruutaak to pavilkt(t) un vispaar savaa zinaa situaacija ir pazemojosha, jo dazhi momenti ir vnk zem mana goda, bet kopumaa esmu optimistiskais pesimists:-Dgalu galaa senchiem 90tajos bija daaaadz gruutaak, trakaak.
Vienvaardsakot, ciiniishos liidz peedeejam, lai paliktu un dziivotu te)

lai cik mīļa man nebūtu LV, dzīvot tomēr izvēlos svešumā

+ :-)

Arī cilvēku skaudība un negatīvisms, bet nedomāju, ka citur tas krasi atšķiras.

Laikam neesi daudz ceļojusi, lai tādu pieņēmumu izteiktu. Tik skaudīgus, egoistiskus un mūžam neapmierinātus cilvēkus kā Latvijā vēl vajag pameklēt.

Laikam neesi daudz ceļojusi, lai tādu pieņēmumu izteiktu. Tik skaudīgus, egoistiskus un mūžam neapmierinātus cilvēkus kā Latvijā vēl vajag pameklēt.

Nu viss jau laikam atkarīgs no tā, kā cilvēks uz lietām skatās un kā runā ar citiem (tā teikt "dots devējam atdodas"). Un nē, nav tā, ka neesmu ceļojusi, lai nevarētu salīdzināt.
Prom neesmu plānojusi un neplānoju braukt (ja vienīgi ģeopolitiskā situācija krasi nemainīsies, bet tas jau cits jautājums). Man šeit ir ģimene, draugi, mājas. Arī par 'darbu nevaru sūdzēties.

Laikam neesi daudz ceļojusi, lai tādu pieņēmumu izteiktu. Tik skaudīgus, egoistiskus un mūžam neapmierinātus cilvēkus kā Latvijā vēl vajag pameklēt.

Vienmēr lasot šādus komentārus, gribas zināt, kāda sabiedrība tad jums ir blakus?! (t)
Nez, protams, ir arī nīgri cilvēki, bet tādi ir arī Francijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā u.c. valstīs..
Par tēmu - sevi redzu Latvijā :-).

Laikam neesi daudz ceļojusi, lai tādu pieņēmumu izteiktu. Tik skaudīgus, egoistiskus un mūžam neapmierinātus cilvēkus kā Latvijā vēl vajag pameklēt.

Lai cik jocīgi tas neizklausītos.. bet es no ārzemniekiem nekad līdzīgas frāzes neesmu dzirdējusi.. tik no pašiem latviešiem :D

Es no visiem ārzemniekiem esmu dzirdējusi, cik latvieši esot forši cilvēki! :D

Vienmēr lasot šādus komentārus, gribas zināt, kāda sabiedrība tad jums ir blakus?!
Nez, protams, ir arī nīgri cilvēki, bet tādi ir arī Francijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā u.c. valstīs..

Neiet runa par cilvēkiem blakus. Pietiek aiziet kaut vai uz centrālo staciju nopirkt biļeti, par veikalu apkalpojošo personālu nerunājot. Jā, ir arī tur nīgri, taču ja šeit tas ir 50:50 - trāpīsies uz aizkaitinātu migēru un mūžīgi norūpējušos autobusa šoferi vai uz visai patīkamu cilvēku, tad vismaz tevis minētajās valstīs nelaipna attieksme vairumos gadījumu jau ir izņēmums.
Bet lai nu paliek, letiņi tomēr ir ļoti izpalīdzīga un viesmīlīga nācija. Urā :)

Es vakar no vienas paziņas (albānietes) dzirdēju tādu frāzi - Rīga ir skaista pilsēta, bet cilvēki ir rupji un dusmīgi.
Patiesībā bija skumji to dzirdēt, jo tieši tik pat daudz, cik rupjo un dusmīgo, ir arī laipno un draudzīgo cilvēku.

Vispār piekrītu Westpoint komentāriem. Neiet jau runa par to, kādi kuram ir cilvēki apkārt. Runa iet par sabiedrību kopumā. Gan par nelaipniem, īgniem biļešu kasieriem, gan pārdevējiem, gan medicīnas darbiniekiem utt., nemaz nerunājot par sabiedrības vienaldzību un aizspriedumaino domāšanu ļoti daudzos jautājumos. Protams, nav tāda valsts, kurā dzīvotu tikai un vienīgi pozitīvi, draudzīgi cilvēki, tomēr esmu ceļojusi pietiekami daudz, līdz ar to varu salīdzināt. Piekrītu, ka attieksme veido attieksmi, tomēr neuzskatu, ka man no ādas jālien ārā ar savu laipnību, lai tikai tā dusmīgā, īgnā kasiere atbildētu uz manu "Labdien!" Tieši kopējais sabiedrības noskaņojums un tautas mentalitāte principā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmu, ka Latvijā nevēlos vairs atgriezties uz dzīvošanu. Ne velti daudz kur dzirdēts, ka daudziem latvieši liekas auksti, nelaipni un īgni. Neticu, ka šie apgalvojumi rauti no zila gaisa.
Bet katram, protams, savs. Un kādam varbūt tieši patīk atturīgā, vēsā attieksme. Es tikai izteicu savas domas un laikam gribēju mazliet aizstāvēt Westpoint viedokli. :D

Runa iet par sabiedrību kopumā. Gan par nelaipniem, īgniem biļešu kasieriem, gan pārdevējiem, gan medicīnas darbiniekiem utt., nemaz nerunājot par sabiedrības vienaldzību un aizspriedumaino domāšanu ļoti daudzos jautājumos.

Nav bijusi tikšanās visās valstīs ar biļešu kasieriem, medicībnas darbiniekiem utt. Ok, pārdevēji lielākoties ir laipnāki ārzemēs pagadījušies. Bet tepat Latvijā, ja man pagadās kāds īgns cilvēks, bet es turpinu smaidīt un būt laipna, tad drīz vien arī otrs cilvēks nomierinās un kļūst laipnāks. Visticamāk vienkārši iepriekšējais cilvēks pagadijās skabarga pakaļā (tas, ja runājam par apkalpojošo sfēru). Smaids rada smaidu. Ja paši būsim laipnāki un smaidīsim, tad arī pretī pret mums tā pat attieksies.
Un vienaldzība un aizspriedumaina domāšana Latvijā nemaz nav tik izteikta. Tiešām nezinu kādā sabidrībā jūs apgrozāties.
Mani ikdienā Latvijā viss apmierina. Varbūt vienīgi biežāk vēlētos dzirdēt latviešu valodu.

Nē, nekad.
Un lielākoties ne jau tā labākā sabiedrības daļa paliek.
Mani šeit viss apmierina un noteikti saistu savu nākotni ar tikai un vienīgi ar Latviju. :-)

Atvainojos, biju domājis, ka ne jau tā labākā sabiedrības daļa aizbrauc*

Tik ilgs laiks pavadīts prom no Latvijas, ka vairs nemaz nejūtas ne skumjas, ne ilgas pēc tuviniekiem, vietām. Ar laiku pierod pie visa. Jā, zinu Latviešus, kas ārzemēs ne ilgāk par pieciem gadiem dzīvojuši, pārvācās atpakaļ. Un tik pat daudz, kuri izlēma palikt - tā tad uz visiem laikiem. Es tai skaitā. Ar gadiem vairs nejūtas tas, kā bija pirms 10.. Sirds, tur kur mājas un mājas, tur kur sirds :-)

Ne velti daudz kur dzirdēts, ka daudziem latvieši liekas auksti, nelaipni un īgni. Neticu, ka šie apgalvojumi rauti no zila gaisa.
Bet katram, protams, savs. Un kādam varbūt tieši patīk atturīgā, vēsā attieksme.

Varu daļēji tam piekrist :) Pati esmu no tiem aukstajiem, atturīgajiem cilvēkiem, pirms mani kāds iepazīst. Bieži vien paiet kāds laiks un cilvēki saka (ne latvieši) - Tu patiesībā esi pavisam citādāka - atvērta, jautra utt.
Mani, savukārt, mūžīgi smaidošie cilvēki galīgi neuzrunā, nu nespēju tādus ņemt par pilnu

Ophelie ļoti precīzi uzķēra domu. Kopējais fons ir tas, kas burtiski liek tā domāt. Esmu padzīvojis diezgan labu laiku Spānijā, Vācijā, citās Eiropas valstīs ir sanācis uzturēties ne tik ilgu laiku, bet tomēr. No visa tā laika es varu atcerēties varbūt pāris gadījumus, kad man kāds darbinieks vai cilvēks uz ielas ir atbildējis ļoti vienaldzīgi, varbūt pat nedaudz rupji. Citādi - kā dažādas pasaules. Cilvēki iet, ir smaidīgi, pozitīvi, ka tev pat nav jāminstinās kādam kaut ko pajautāt, domājot - a ko man atbildēs. Tas ir tas, ko pat par naudu nevar nopirkt.
LV esmu ar to saskāries ļoti bieži. Un pasarg Dievs, ja rodas kāda komplicētāka problēma, kad ar labdien, vai jūs nepateiksiet... ir daudz par īsu. Un jo vairāk jautājumus tu sāc uzdot, jo arvien vairāk jūti, kā tas vulkāna izvirdums tajā cilvēciņā tikai pieņemās spēkā. Apmēram - jā, nu? nu labdien, nu, ko, nē, ai vispār nezinu, ej staigā. Šādas situācijas tikai rada sabiedrības atsvešinātību.

Gribētu pārcelties prom no Latvijas, bet īsti nav skaidrs, ko es citur varētu darīt, tieši tāpat kā mans vīrietis. Mana augstākā izglītība ārzemēs ir 0 vērta. Draugam līdzīgi. Es neesmu gatava ziedot vēl 3-5 gadus savas dzīves, lai knapinātos un iegūtu augstāko izglītību ārzemēs.
Mums gan abiem galvenais iemesls pārcelties ir klimats. Mēs abi esam no tiem, kas no septembra līdz jūnijam slimo nonstopā. Man ir hroniskās iesnas, es nepārtraukti šķaudu. Gribēju operēt, ārsti teica, ka nav ko operēt, tā esot alerģija pret aukstumu, ieteica pārcelties uz dzīvi citā zemē.
Diezgan besīga ir arī šeit pieminētā pretīgā un paviršā attieksme no sabiedrības, - medmāsas, pārdevēji, autobusu šoferi, utt.

MissMia, interesanti palasīt Tavu viedokli. Tiešām. Saku to bez sarkasma vai ironijas. :) Kā jau minēju savā komentārā, katram savs. Līdz ar to ir interesanti, ka mēs, cilvēki, esam tik dažādi, līdz ar to katrs arī savādāk uztver un redz visu apkārt esošo. Un tas, protams, ir tikai labi. Man prieks, ka Tev ir pozitīva pieredze un pilnīgi cita veida domas, kā manējās, kuras noteikti nav vienīgās un pareizās. :)
Solo_, man atkal tieši otrādi - patīk atvērtība, draudzība, patīk parunāties ar pilnīgiem svešiniekiem, tāpēc, ja kāds svešs cilvēks gribētu mani apskaut, es tikai priecātos. Nu tas tā, tikai piemērs. Bet nu tur laikam gluži vienkārši mans temperaments pie vainas, jo pašai liekas, ka manī rit ne latviešu, bet es pat nez kādu asiņu mikslis. :D
Bet šis gan ir absurdākais, ko esmu jebkad lasījusi:

Atvainojos, biju domājis, ka ne jau tā labākā sabiedrības daļa aizbrauc*

Par laimi, manā draugu un paziņu lokā ir daudz izglītotu, gudru cilvēku, kuri devušies prom. Arī šeit, palasot aizbraukušo meiteņu stāstus, var just, ka raksta gudri, saprātīgi cilvēki, ne kaut kādi degradēti analfabēti. Ar šo savu ģeniālo citātu tu lieliski parādīji, ka tev pat nekur nav jābrauc, jo nav svarīgi kādā valstī dzīvosi - aprobežotību un seklus uzskatus neizmainīt.