Mana vecā zivs pazuda, kad uzzināja, ka esmu stāvoklī! Parasti arī pāris reizes gadā kaut ko uzrakstīja, apjautājās, bet no kopīga drauga dzirdēju, ka baigi žēlojies un stāstījis, cik labi tomēr bijis mums kopā! Pats bija vainīgs un es neticu, ka tāds cilvēks kaut ko var nožēlot - kur nu vēl mainīties.. Varu derēt, ka tagad gan par mani ir pilnībā aizmirsis, jo tagad jau ir šķīries no meitenes, kura bija pēc manis (tad, nu, tagad noteikti viņa ir īstā un vienīgā par ko viņš ļoti nožēlo).
Mani arī dažreiz pārņem nostaļģija par iepriekšējām attiecībām, taču, lai teiktu, ka viņš bija mana mūža mīlestība - nē! Mūža mīlestība noteikti nesāpina un nečakarē tevi! Ir jauki brīži, kurus atcerēties, bet kopumā tas viss bija nepatiesi un lieki! Būtu zinājusi, būtu gaidījusi savu tagadējo mīlestību! :D