No rīta jutos briesmīgi. Protams, vakar līdz 1.30 nevarēju aizmigt. Naktis no svētdienas uz pirmdienu man vispār ir izaicinājums. Šorīt pamodos pēc 5 un bija nu tiiik caur miegs, ka ārprāts, pagrozos, uz brīdi iemiegu, kaut kāds mazs troksnītis uzmodina mani, atkal pusstundu grozos, tiklīdz iemiegu, atkal ceļos. 7.30 draugs atbrauca mājās, 7.45 bija jāceļas, pieceļos, draugs man uzdod kaut kādus jautājumus un es pat uz tiem nevaru jēdzīgi atbildēt, jo man nāk miegs un es pusi nesaprotu, kas man apkārt notiek. Nu KĀPĒC es pirmdien 9.00 biju pierakstījusies uz frizētavu? Kāpēc? Draugs arī ņirdza, "tā kā sevi nepazītu, priekš kam jāmokās, tač raksties uz pēcpusdienu".
Tagad sēžu darbā. Bet nu jā, ar jaunu frizūru jūtos labāk. Pagājšnedēļ pati sev krāsoju matus, bet krāsa kaut kā slikti pieķēra, nevaru saprast, ne tā cikla diena trāpījās vai tomēr mēnesi gara antibiotiku kursa sekas. Friziere notonēja ar balzamveidīgu krāsu, efekts ir super, tomēr katru mēnesi šādu procedūru izveikt ir padārgs prieks.