Bērnu adopcija un viendzimuma pāri

Bet bērna uzaugšana viendzimuma ģimenē - mamma, vecmāmiņa, piemeram, ir ok? Un tur psihologs nebutu nepieciešams un pārbaudes nebūtu jāveic? Tur priekšstats par partnerattiecībām nerodas vispār, jo tāda piemēra nav. Pēc Luī loģikas, bērni, kuri auguši nepilnās ģimenēs, ar vienu vecāku, izaugot nespēs veidot normālas attiecības, jo viņi nebūs redzējuši, kā tas ir - būt attiecībās.
Ja bērnam ir māmiņa, kura ne ar vienu neguļ, tad kāda būs bērna seksuālā orientācija? Viņš izaugs aseksuāls?

Pēc Luī loģikas, bērni, kuri auguši nepilnās ģimenēs, ar vienu vecāku, izaugot nespēs veidot normālas attiecības, jo viņi nebūs redzējuši, kā tas ir - būt attiecībās.

Tā nu gan es neesmu teikusi un tas noteikti nav pēc manas loģikas.

Bet bērna uzaugšana viendzimuma ģimenē - mamma, vecmāmiņa, piemeram, ir ok? Un tur psihologs nebutu nepieciešams un pārbaudes nebūtu jāveic? Tur priekšstats par partnerattiecībām nerodas vispār, jo tāda piemēra nav. Pēc Luī loģikas, bērni, kuri auguši nepilnās ģimenēs, ar vienu vecāku, izaugot nespēs veidot normālas attiecības, jo viņi nebūs redzējuši, kā tas ir - būt attiecībās.

Nāku no tādas ģimenes un nē, mana izpratne pa attiecībām ir pilnīgi savādāka, nekā visu mūžu redzētajā paraugā. Patiesībā pat redzot māti vienu, vel vairāk sliecos uz to, ka vēlos nopietnas un ilgstošas attiecības ar pretējā dzimuma partneri.

Joselyn

Tu domā, ka pāris (sieviete ar vīrieti), kam nekad nav bijuši bērni saprot labāk, ko nozīmē audzināt bērnu? Pēc tavas loģikas adoptēt varētu tikai tādi, kas jau izaudzinājuši savus.

Es neko tādu neteicu. :-O
Es godīgi sakot domāju, ka lielākā daļa tradicionālo vecāku nesaprot ko nozīmē audzināt bērnu. (t) Tikai valstij īsti nav nekādas iespējas iejaukties šādās ģimenēs un tas notiek tikai galīgi kliedzošos gadījumos, un bieži vien par vēlu. Tāpēc ir tikai normāli, lai tur, kur valsts ir uzņēmusies rūpes par bērnu bez vecākiem, nododot tos audžuvecāku rokās šīs rūpes ar to nebeigtos. Bērns no tā būtu tikai ieguvējs!

Cormīt, nav gan jā. Man gan arī nav personiskas pieredzes šajā jautājumā, tikai atstāstīta, bet tas patiesi ir ļoti sarežģīts process. Tāpēc daudzi pāri šo soli nesper un bērnu skaits bērnunamos turpina pieaugt.

Luī, es nesaku, ka Tu tā esi teikusi, bet vadoties pēc Tavas loģikas, pec kuras Tu izdarīji secinājumus par homoseksuāliem pāriem, tā sanāk. Kur ir atšķirība, Tavuprāt?

Klau, kas notiek, ja nav drošās pieķeršanās? Piemēram, bērnunama bērniem? Kā tas atspoguļojas pieauguša cilvēka dzīvē?

Drošā pieķeršanās var nebūt arī ģimenē augušam bērnam, ja vecākiem ir psihiska rakstura problēmas, lielas bēdas, sēras, vai atkarību izraisošu vielu lietošana. Psiholoģiski bērnam ir daudz grūtāk uzticēties citiem un sadarboties, jo viņš nav piedzīvojis, ka viņam palīdz un viņu mierina, tad, kad tas viņam nepieciešams. Šis cilvēks, protams, var izaugt par normāli funkcionējošu sabiedrības locekli, bet tā "nemīlētība" kaut kā izpaudīsies un traucēs kā akmens kurpē - sākot ar lielāku depresiju risku un beidzot ar grūtībām attiecību veidošanā.
Fizioloģiski, īpaši smagos gadījumos kā piemēram ar Rumānijas bērnu namu bērniem, smadzenēs neizveidojas (t.i.atmirst) sinapses starp loģikas un emociju centriem, ir mazāk pelēkās vielas un veidojas arī citas izmaiņas smadzenēs. Tas tālāk ietekmē visu bērna dzīvi.

Inga88, par ko tieši Tu runā? Par kādiem secinājumiem?

Tīri no prakses. Latvijā adoptējami bērni līdz 3 g.v., bez būtiskām veselības problēmām, ir "uz izķeršanu". Viņi visi nonāk ļoti labās Latvijas vidusslāņa ģimenēs. Pārsvarā tādās, kurām ir problēmas tikt pie sava bioloģiskā bērna. Tā ka jebkura adoptētāju adoptētāju loka paplašināšana nozīmē šādām hetero ģimenēm mazāku iespēju piepildīt savu sapni par bērnu.

Kas ir ar Rumānijas bērnu namiem?

Luī, pardon, dāma! :) es tevi sajaucu ar Caloo. Mans teiktai bija adresēts viņai. :)

Caloo ir viņš.

Pag, bet mēs nerunājam par Latviju, vismaz es gribētu runāt par šo jautājumu globālā mērogā.
Ja runājam par Latviju, tad man viena pazīstama sieviete ar vīru gribēja adoptēt jaundzimušo, gaidīja 2 gadus rindā uz bērnu, kamēr tāds uzradās. Protams, izgāja cauri dažādām pārbaudēm un formalitātēm, un viņus arī soc. dienesti intensīvi pārbauda. Tas man šķiet pašsaprotami, ka jebkuru ģimeni ar adoptētiem bērniem pārbauda, vienalga, homo vai hetero.

Inga88
Mmm? Par ko bija jautājums?

Es no tiem kuri uzskata, gimene, ta ir mamma+tetis+berns. Parejie komentari lieki

Beibe.Marta,
Bet vīrs+sieva bez bērniem nav ģimene?

Caloo viņš, ok, pardon vēlreiz. :D es vēl guļu.
Šis bija jautājums Tev :

Bet bērna uzaugšana viendzimuma ģimenē - mamma, vecmāmiņa, piemeram, ir ok? Un tur psihologs nebutu nepieciešams un pārbaudes nebūtu jāveic? Tur priekšstats par partnerattiecībām nerodas vispār, jo tāda piemēra nav. Pēc Tavas loģikas, bērni, kuri auguši nepilnās ģimenēs, ar vienu vecāku, izaugot nespēs veidot normālas attiecības, jo viņi nebūs redzējuši, kā tas ir - būt attiecībās.
Ja bērnam ir māmiņa, kura ne ar vienu neguļ, tad kāda būs bērna seksuālā orientācija? Viņš izaugs aseksuāls?

Pati neesmu ne par, ne pret. Vien redzot, kas ko šobrīd Latvijā adoptē, apšaubu, ka tas uzlabos bērnu stāvokli Latvijā. Pirmkārt, to homo adoptētgribētāju būs maz. Otrkārt, tas nenozīmē, ka vairāk cilvēki nekā šobrīd saņemsies adoptēt "smagos" bērnus.

Daenny, bērnu audzinašanu un procesa rezultātu daudz vairāk ietekmē katra indivīda uzskati par to kā ir pareizi audzināt bērnu, kas ir veiksmes audzināšanā un kas ir veiksmīgs cilvēks, nevis šo indivīdu orientācija. Var būt stingri, autoritāri vecāki, var būt liberāli, var būt mīloši un draudzīgi vai vēsi un attālināti un visi šie uzvedības modeļi var būt gan heteronormatīvās ģimenēs (mamma un tētis), gan homoseksuālās, gan radinieku kopu veidotās (mamma, ome, tante, utt).