Pēc 30...

Man divi viri uzradas neko nemeklejot in pat necerot, negaidot.Ari draugu un tadu loka tas pats. Ja speciali mekle un gaida reti kam izdodas.

uap
Atvaino, man nav tik daudz laika teoretizēt un apmācīt internetu lietās, kas normālam cilvēkam ir ieaudzinātas un saprotamas jau no pilngadības un kur nu vēl ar zināmu dzīves pieredzi.
Katram cilvēkam ir savi kritēriji un lietas ko viņš meklē otrā pusē, vai lietas, kas viņam ir pilnīgi nepieņemamas. Es varētu pastāstīt par savām, bet tas nav par tēmu un neredzu vajadzību izplūst. Savukārt autorei tas nekādi nepalīdzēs. Viņai ir pašai jāparokas savā galvā un jāsaprot kur problēma. Vai partnerim ir uzstādīta ļoti augsta latiņa, vai pati nedavelk līdz latiņai ko šāds partneris uzstāda utt.

Ko? Konkrēti pajautāju, kas tavuprāt ir normāls un nenormāls? Tu te neesi ne psihiatrijas, ne filozofijas eksāmenā, nerausties un raksti droši, vieninieku neieliks.

uap un Caloo

Man tomēr liekas, ka 30 gados ğimenei ir jābūt. Tāda 30 gadnieku ballīšu dzīve piestāv slavenībām. :-)

uap
:) Es ne par ko neraustos.

Definē kritērijus detaļās, pamato savus secinājumus un izskaidro to būtības pamatus.

Es tiešām nevēlos tērēt savu laiku uz šādu izrakstīšanos.

Bet kāpēc ne, ir interesanti salīdzināt foruma viedokli ar psiholoģijas, psihiatrijas un filozofijas kritērijiem.

uap
Man nav mērķis kādu pārliecināt, es vnk izteicu savu viedokli. Ja Tev tas sķiet nepareizs vari man nopamatot detaļās. Iespējams Tev ir taisnība un būsi mani pārliecinājis - pateikšu paldies. Iespējams nepārliecināsi, bet būs interesanti izlasīt - pateikšu paldies par viedokli, lai arī neieslīgšu diskusijā.

"Man tomēr liekas, ka 30 gados ğimenei ir jābūt. Tāda 30 gadnieku ballīšu dzīve piestāv slavenībām. "
Ok, jakļūst vēl slavenākai. Paldies par iedvesmu.

Noteikti nevajag justies kā neveiksminiecei un piekrītu, ka saticīga gimene/attiecības, kurās abi partneri un bērni (ja ir) jūtas komfortabli (tai skaitā prot risināt jautājumus, kuros domas atškiras) nav pašsaprotama lieta - tas ir kas īpašs un novērtējams. Iesaku nesalīdzināt sevi ar citiem, īpaši jau attiecību ziñā, bet mēgināt izprast, ko tieši vēlies un izvērtēt savas prioritātes. Manuprāt, nav tādas vienas receptes "kā atrast otru pusi", un Tu noteikti neesi vienīgā šādā situācijä. Piekrītu arī, ka dibināt gimeni savos 30-tos nav nekas neparasts, protams gan, ja sieviete vēlas pati iznēsāt un dzemdēt savu biologisko bērnu, jāñem vēra, ka jo ilgāk gaida, jo fiziologiski grūtāk var tas sanākt (BET tas nav neiespējami, vienkārši risks pieaug).

P.S. Nesatraucies un vēlu veiksmi atrast to, ko Tu tiešām vēlies.

A runājot par tēmu:
:D

Man būtu interesanti palasīt, ko par šo tēmu teiktu sievietes kurām jau ir 40 un tā arī palikušas vienas un nav neko atradušas.

100% piekrītu SImple man. Vai nu pirmajā reizē noskaidrojam, ka būs, vai arī... Nu, saspriežam, kāds vēl labums varētu atlekt no kontaktu uzturēšanas (bizness, visādi pakalpojumi, iespēja savstarpēji izkārtot atlaides, utt.)

Bet, ja bez jokošanas, tad lielākā daļa sieviešu, gaida super duper izdevību, nereti, tā izdevība, kas Tev ir/bija rokās arī bija tava izdevība...
:)
Damn, man suns arī laikam jāiegādājas, bet es vairāk kaķu cilvēks :D

Te iederas šis aņuks. :D
Reiz kādā pilsētā atvēra veikalu, kur pārdeva vīriešus (kā zināms, neba jau visām ir mednieces instinkts un iepirkties tomēr ir vieglāk nekā medīt). Šim veikalam bija 6 stāvi un pavisam vienkārši noteikumi - veikalā drīkst ieiet tikai vienu reizi, ar katru stāvu vīrieši paliek arvien labāki, bet... drīkst kāpt tikai uz augšu - nolaisties par stāvu zemāk nav iespējams. Tad nu viena sieviete, noskatījusies reklāmu, izdomāja, ka arī viņai svaigs vīrietis ir nepieciešamāks par jaunu suluspiedi un skropstu tušu, paņēma padusē somiņu un devās apmeklēt šo iestādījumu.
Pirmajā stāvā uzraksts virs durvīm: "Vīrieši, kuriem ir darbs"
Sieviete ieiet iekšā, aplūko "preci". So-so - daži neskūti, daži nošļukuši, viens pat pīpē stūrī... nekas īpašs vārdu sakot, jākāpj vien augstāk.
Otrais stāvs - "Vīrieši, kuriem ir augsti apmaksāts darbs". Visi tādi sakopti, labi ģērbti, bet kaut kas tomēr pietrūkst. Jākāpj tālāk.
Trešais stāvs - "Skaisti, bagāti vīrieši". Visi kā eņģeļi - izkatīgi, kopti, muskuļoti. No skata vien var noģībt. Bet tas taču tikai trešais stāvs - tālāk tak jābūt labāk!
Ceturtais stāvs - "Bagāti, skaisti un gudri vīrieši". Viens stūrī lasa Posternaku, vēl divi spriedelē par Murakami darbiem, nerunājot jau par to, ka visi kā viens no skata ir eņģeļi, bet nu sieviete jau iegājusi azartā - jāskatās kas ir tālāk.
Piektais stāvs - "Bagāti, skaisti, gudri un romantiski vīrieši". Visur sveces, rozes, romantiska mūzika, puskaili, bagāti, bet gudri vīrieši sagaida viņu kā dievieti. Idille. Sievietei pat asaras saskrien acīs no aizkustinājuma, bet... paradīze taču ir tik tuvu. Sieviete kāpj vēl augstāk.
Sestais stāvs - "Labdien, Jūs esat uzkāpusi līdz 6. stāvam, šeit nav neviena vīrieša! Šis stāvs kalpo tikai tādēļ, lai pierādītu, ka sievietēm nekad nav gana."
Tā kā vīriešu pārdošanas veikals izraisīja lielu ažiotāžu, pēc pāris nedēļām tieši pāri ielai atvēra veikalu, kur pārdeva sievietes. Pirmajā stāvā bija sievietes, kas labi māk gatavot, otrā stāvā bija sieviete,s ka labi māk gatavot un izcili taisa minetu... Kas ir pārējos stāvos neviens vīrietis tā arī neuzzināja.
Stāsta morāle sievietēm - vīrieši ir cūkas, kam svarīgas tikai ķermeniskās baudas.
Stāsta morāle vīriešiem - mēs esam reālisti un ņemam no dzīves to, ko tā piedāvā nevis ceram uz nesasniedzamo.

Godīgi sakot, kad dzirdu par pārāk augstajiem standartiem (protams, pēc dažiem komentāriem, tādi ir TIKAI sievietēm (t)), vienmēr aizdomājos, vai tas nozīmē, ka jāmetās attiecībās, kurās nejūtās labi, tikai tāpēc, lai būtu attiecībās. Saprotu, ka ir cilvēki, kuri nepārtraukti meklē ko labāku (pārsteigums - tādi mēdz būt arī vīrieši :-O), bet kā var pateikt, kas ir labāks konkrētam indivīdam no malas?

Kapec tikai sievietem ? Viriesi vispar vairuma nekadi izskatss bet sieviesu darbu, izskatu un dzivi un izglitibu taaaaaaaaaaaaa noliek un tadas parsiba ska var domat pasaules kings sis ir :D

Standarti, prasības.... atbilstība... un viss šitas crap... jā jā skaisti....
Man liekas, ka, ja cilvēks vēlas (neatkarīgi vīrietis vai sieviete) būt attiecībās ir jāskatās uz iespējamo potenciālu, kā šīs attiecības spēj/spēs pāraugt nākotnē, vairums par to sāk domāt tikai pēc 2 pavadītiem gadiem kopā, kad viss ir ieciklējies kkādā starpposmā un pa lielam nekas nemainās...
Tas ir tikai mans viedoklis. :)

Nu un, ka ap/pēc 30 nav ģimenes?(t) Tas tā kā būtu kaut kas ārkārtējs? Ja būs lemts, būs vīrietis un bērns arī pēc 40, mūsdienās tas vairs nav nekas nenormāls - dzemdēt pēc 40.
Visam savs laiks, nav jāstreso. Nav vairs tie laiki, kad neprecēta meitene 25 gados skaitījās vecmeita, bet pēc 30 - nošaujama un aprokama. Ilgāk dzīvojam, ilgāk izbaudām jaunību;-)