Es sportu no 2. līdz 12. klasei vilktu knapi sekmīgi. Izņemot vienu semestri 7.klasē, kad mūsu sporta skolotājs bija uz slimības lapas un viņu aizvietoja sporta skolas treneris, tad gan man bija 8-9, pie kam tādās disciplīnās kā basketbols un tāllēkšana, kur nevar šmaukties. Vai nu iemet bumbu grozā, vai neiemet, vai nu pārlec pār kārti, vai nepārlec. Tas treneris prata jēdzīgi iemācīt teoriju jeb metodiku, sauciet kā gribat, pastāstīja, kas tieši man ir jādara un kādā veidā, un man bez problēmām sanāca. Nevis kā parasti - ai nu met... nesanāca, ja? tizlene, 4.