Sarakste...tikšanās

Es laikam jau sen būtu tikusies :D

Ir bijis visādi. Esmu ticies jau nākamajā dienā, esmu ticies pēc mēneša un arī pēc trijiem, nav tāda konkrēta laika sarakstēs pēc kura automātiski vajadzētu tikties. Nav vairs arī tas laiks, kurā dāmas pacietīgi gaidīja vīriešu pirmos soļus un aicinājumus, tagad nereti ir tā, ka tieši sievietes izkustina visu procesu un tajā, manuprāt, nav nekā slikta. Mums, večiem, drīzāk jums būtu jāsaka paldies, jo mēdzam būt baigās ''sēnes'' un gaidīt brīnumus no zila gaisa. Uzdrīksties un pajautā, Tev īsti nav ko zaudēt. Varbūt džeks no dabas kautrīgs un ceļi trīc, vēders griežas no domas vien, ka Tevi vajadzētu kaut kur uzaicināt.

Pievienojos -Rūū- komentāram.

-Rūū- uz Tevis teikto gribu atsaukties, ka viņš tiešām nav no tiem spridzeklīšiem :-D Ir pa dzīvi tāds diezgan slinks un pasīvs..domā, ka tātad arī attiecību jomā?

Tev grūti vnk uzrakstīt, ka vēlies satikties? Nopietni? :D Labrīt, Tev nāk pretī ar to, ka raksta katru dienu. Nejutīsies, ka skrien vīņam pakaļ, ja vnk ierosināsi tikties.
Es esmu smagākas lietas darījusi - atzinusies pat jūtās puisim, kuram biju absolūt vienaldzīga, tā ka spried pati(t) :D

Jo ātrāk satiecies, jo ātrāk tiec pie skaidrības. Es satiktos kaut vai otrajā dienā.

Nona, man bija ļoti līdzīga situācija. :-D Ilgu laiku čatojām, sazvanījāmies, līdz beidzot puisis izmeta, ka vajadzētu satikties. Ilgs tas process līdz tam bija, bet nenožēloju. :-D Ir labi, kā ir. :-P
Atbilde uz Tavu jautājumu - nav noteikts tāds standarts, pēc kura jāvadās. Ja gribat un esat tam gatavi, tad tiekaties. Neko nezaudēsi.:-)

Pirms nedēļas, sarunas laikā pēc viena komplimenta viņš piebilda, ka vajadzētu kaut ko arī dzīvē pasākt jeb - satikties.

Un ko tu atbildēji uz šo?
Es vispār iesaku, pašai konkrēti uzjautāt, kad tad tiekamies. Ja puisis visu laiku tev raksta pirmais, tev arī vajadzētu izrādīt kādu iniciatīvu. Kā tad viņš zina, ka tev viņš interesē?

es gan saprotu tavu kautrību, pati arī pirmā neaicinu vīriešus randiņot. nekritizējiet mani, tā vienkārši ir un man tas strādā :D nākamreiz, kad viņš izmet joka pēc, ka jātiekās, uzreiz apstiprini šo ideju :) varbūt viņš vienkārši raustās tā pat kā tu.

Jo ātrāk satiecies, jo ātrāk tiec pie skaidrības. Es satiktos kaut vai otrajā dienā.

piekrītu. ja sarakstos divus mēnešus ar kādu, tad vairs jau īsti negribas tikties, lai arī cik foršs viņš neliktos, jo šķiet, ka esam jau paspējuši iztēloties viens otru (baltā zirgā un tā) un tad ir liela iespēja, ka vienā vai otrā pusē būs vilšanās.

Tad nu gan problèma atrasta...gribi tikties, tad tā arī saki. Kapēc sievietes tik ļoti baidās izrādīt jebkādu iniciatīvu un gaida kamēr vīrietis visu izdarīs??

ja sarakstos divus mēnešus ar kādu, tad vairs jau īsti negribas tikties, lai arī cik foršs viņš neliktos, jo šķiet, ka esam jau paspējuši iztēloties viens otru (baltā zirgā un tā) un tad ir liela iespēja, ka vienā vai otrā pusē būs vilšanās.

šim piekrītu, jāsaka, ka tad, ja ilgu laiku esmu sarakstījusies, beigu beigās dzīvē kkas nav. Nejau cilvēks ne tāds, bet vnk galvā jau ir izveidojies cits priekšstats. Pa lielam, man jau pēc pāris dienām ir skaidrs, gribu ar šo cilvēku tikties vai nē. Ar ex sanāca satikties uzreiz, tajā pašā dienā, pēc pāris pārmītiem teikumiem. Tā gan es nekad nedaru, bet nu - jāsaka, ka tas arī ir vienīgais interneta vīrietis, ar ko izveidojušās nopietnas attiecības.
Pari gan es arī neaicinātu tikties :-D Kgan iespējams, ka puisis raustās tāpat kā Tu. Dzīvē gan visādi var gadīties, esmu labu laiku sarakstījusies ar vīrieti, kamēr man apnika, es tādu virtuālo vēstuļdraudzību nesaprotu :-D Beigu beigās izrādījās, ka viņam sieva ir, un nebija arī īsti doma tikties :-D

Man vispār tāda sarakstīšanās ilgā šķiet smieklīga. Man ir bijis tā, ka es tikai sarakstos un nekad negribu tikties, jo sarakste ir vienkārši laika kavēšana, vai arī tiekamies jau drīz pēc pirmajām ziņām - pēc dienas, divām.. vai tajā pašā nedēļā vismaz. Man nepatīk vilkt garumā un stundu ilga komunikācija dzīvē man ir daudz svarīgāka un daudz patīkamāka nekā nedēļām ilga sarakstīšanās.
Tavā vietā vienkārši piedāvātu tikties, atsaucoties uz viņa iepriekš izteikto domu, ja jūties neērti pati tiešos vārdos aicināt. Bet es jau nu gan tieši tā arī pajautātu, vai viņš negribētu kaut kad drīzumā satikties.
Nevajag sarežģīt dzīvi! Gribi kādu satikt - uzaicini! ;)

Es ar tagadejo sarakstijos 5 menesus, jasaka, ka attalinati vinu zinaju, pec gimja vismaz. Kops satiksanas briza esam kopa jau 8 menesus. Ja, bija kautkads savs prieksstats, bet tapat nebija vilsanas.

Kapēc sievietes tik ļoti baidās izrādīt jebkādu iniciatīvu un gaida kamēr vīrietis visu izdarīs??

varu atbildēt subjektīvi - man nevajag vīrieti, kuram es pietiekami neinteresēju, lai viņš neizrādītu to iniciatīvu.
jā ir arī kautrīgi vīrieši, ir sievietes mednieces, tas viss ir forši, prieks, ka viņi satiek savas otrās pusītes, bet pašai man tā negribētos. vispār man vīrietis sāk interesēt tikai tad, ja viņš mani aplido, nekad nesadomājos ne par vienu kolēģi/dragu draugu/garāmgājēju.

Ja jau viņš vienreiz izteicās par tikšanos, tad droši vari jautāt: "Nu, kad tiekamies?"

Man pilnigi vienalga kurs ierosina tikties. Ja es to gribu, uzjautaju. Ja virietis aicina pirmais, ari labi. Un tas automata nenozime, ka vecis stumdamais. Vismaz pec manas pieredzes.
Patiesiba sakuma vispar neiespringstu. Un tada apzinata gaidisana man liekas smiekliga.

nav nekāda apzināta gaidīšana. vienkārši, kamēr nejūtu, ka viņam interesēju, uztveru kā vnk cilvēku, ar ko runāties, nevis potenciālo mīļoto :)

Nu mēs ar draugu sazinājāmies apmēram 2 mēnešus pirms patiešām satikāmies - bet tā kā bijām dažādās valstīs, tā vienkārši sanāca, jo ātrāk nebija iespēju tikties. Sarakstījāmies, pēc kādām 2 ned nolēmām sazvanīties, pēcāk diezgan daudz laika pavadījām kopā videočatā, tāpēc īsti nebija sajūta, ka pilnīgi sveši bijām, kad beidzot tikāmies.
Bet, ja ir iespēja tikties dzīvē, noteikti nebūtu ar mieru 2 mēnešus vilkt saraksti tāpat vien, jo tomēr rodas zināmas ilūzijas par to sarakstes biedru, kas var arī nepiepildīties.

Izcelšos tādā ziņā - man nekādas ilūzijas un big expectations nebija. :-D

Ar tagadējo draugu satikos pēc 3 nedēļu sarakstes, lai gan viņš bija gatavs tikties jau nākamajā dienā.
Vienu reizi satikos pēc kādu 3 stundu sarakstes, tas bija ļoti spontāni un dīvaini. Vēl vienu reizi esmu tikusies pēc nedēļas sarakstes.
Ar bijušo tikos pēc 4,5 mēnešu sarakstes, kad viņš bija man aiz muguras noskaidrojis, kur tieši dzīvoju un spontāni ieradās agrā rītā ar rožu pušķi manā sētā :-D
Ar vēl vienu puisi tikos pēc vairāku gadu draudzības sociālajos tīklos un retas, neperiodiskas sarakstes, bet bijām viens otru redzējuši dzīvē un tikāmies vienkārši kā draugi (vai paziņas, drīzāk).
Ņemot vērā savu pieredzi, uzskatu, ka visoptimālākais tikšanās laiks ir pēc dažu nedēļu sarakstes - pa šo laiku kaut cik var virtuāli iepazīt otru, bet tas ir pietiekami mazs laiks, lai nerastos pārāk lielas ekspektācijas pret otru cilvēku un, dzīvē satiekot, nebūtu vilšanās (kā tas varētu būt pēc vairāku mēnešu sarakstes).