Sveikas. Kā, jums rudens sajūtu ziņā? Man šķiet, ka vēl nav iestājies pats drūmais laiks, kad man jau sākas mazā emocionāla panika. Jums ir tā bijis, ka nav spēkā pasmaidīt? Tukšs skatiens. Protams, tas nav tikai gadalaika dēļ, ir jau arī citi apstakļi, kas noved līdz asarām un neizskaidrojamām sāpēm dvēselē. Bet kopumā viss ir kā iepriekš, tikai nedaudz grutāk finansiāli. Un tad šī sāpe spēcīgi ietekmē attiecības, darbu, attieksmi pret sevi. Varbūt varat padalīties savās sajūtas un paņemieniem, kā sakārtot sevi? Vienkārši parunājām par sievietes iekšējām sajūtām...
Vienīgais, kas man šobrīd liekas drūmi ir tas, ka neesmu ļoti sen bijusi atvaļinājumā un tāpēc man viss riebjas. Bet ne uz ilgu - pēc nedēļas atvaļinājums Rudenī īpaši neizjūtu atšķirību no citiem gadalaikiem. Vienmēr cenšos būt pozitīva
Godīgi sakot, uzskatu, ka ir ļoti gļēvulīgi nespēju tikt galā ar sevi novelt uz laika apstākļiem vai gadalaiku. Laiks jau ne pie kā nav vainīgs. Visas problēmas sēž Tevī pašā un Tu pieļauj, ka sīkie dzīves nieki un neveiksmes ietekmē Tavu nervu sistēmu. Saņem sevi rokās!
Jā, man arī tā liekas, ka uz rudens rēķina atļaujos ieslīgt negatīvās domās. Ahh, dažkārt skatiens uz dzīvi paliek šaurs un tad redzu tikai savas problēmas. Gribās iemācīties saglabāt emocionālu balansu, bet tā jau arī dzīvē nekad nav.
Pie kaa rudens vainigs? Rudens ir loti skaists. Ja financiali gruti, meklee darbu. No gaisa kriit tikai lapas. Kaitina taadi cilveki. Man bija viena draudzene, kurai nebija darba, katru reizi raudaja kaa satikamies, es vinai piedavaju variantus, kur ej nakamajaa dienaa un straadaa, bet sai tik nav iistais laiks un noskanojums. Beigaas es ar vinu vispar partraucu kontaktus
Es laikam esmu mazohiste, bet ja agrāk es domāju, ka man ir slikti un gribēju aizbēgt no tām sajūtām, tad tagad es tās izbaudu, jā, dvēsele šķiet tik smaga, reizē sāp un velk uz leju, reizē tik labi. Baidos, ka pienāks pavasaris. Priecājos par katru lietus lāsi, mīlu rudens smaržu un visu, kas saistīts ar tumsu. Nezinu, kāpēc tā, noskaņojums pesimistisks, bet tāpat kaifs.
Jasmīna Vāvere,varbūt viņa vnk neticēja saviem spēkiem. Man patīk, ka man viss ir labi, t.i., nečakarēju sev dzīvi speciāli, netaisu sev problēmas un to, kas jādara, to daru , bet iekšā mājo kaut kāds melnais gars grūti paskaidrot, nedaru sev apzināti pāri, bet tieši tā tumsa man dod divējādas sajūtas, kuras mani uzlādē un atņem spēku vienlaicīgi.
Darbs man ir, patīk arī. Bet reizēm uznāk tāds kā dzīves apnikums. Ir arī tadi cilvēki, kuri čikst un neko negrib mainīt savā dzīvē, nevienam jau tādi nepatīk. Sevi tajā kategorijā neieskaitu Ja nav iekšējā parliecība, ticība sev, tad jau tiešām grūti, ar to arī regulāri cīnos. Rudens ir skaists, tam es piekrītu.Man patīk rudens mistiskā nokrāsa un nedaudz skumju dziesmu playlists, taču zinu savu robežu. Varbūt esmu sevi noskaņojusi, ka rudenī ir kkas japardzīvo, jo pēdējos divus gadus, tadi nepatīkami notikumi tieši ap šo laiku risinājās. Es negribēju te čikstēt,ja kāda tā domā, vienkārši parunāt un varbūt nonākt pie kādas atziņas, citu cilvēku viedokļus, sajūtas.
32
