Skudrulāčuk,
1. Ja kaut kas ir klišejisks un populārs, tas automātiski nenozīmē, ka tā nav patiesība. Nepieciešamība saturu ietērpt sarežģītā formā liecina par vajadzību pašapliecināties, kas gandrīz vienmēr ir aiz prasības būt kaut kādā ziņā pārākam, lai kompensētu savus kompleksus. Ir domas, kas prasa sarežģītu izteiksmi, jo savādāk vienkārši nevar, bet vienkāršas domas ļoti jauki var pateikt gana populāri un vienkārši un tās nezaudē neko no sava satura un vēstījuma. Nespēja saskatīt esošajā tur esošo liecina par uztvērēja rezonanses impotenci nevis to, ka vēstījums ir tukšs. Turklāt - ko nozīmē "neietvēra gandrīz nekādu domu"? Tas ir kā - es uzrakstīju vārdu savārstījumu, nesaprotot, ko tas nozīmē? Ja kaut kur kaut kas ir dzirdēts, tas nozīmē, ka šajos vārdos ir domas trūkums, vai kā? Spēja novērtēt pavisam vienkāršo ir brieduma pazīme.
2. Atriebība nav nekas slikts. Apzināta, mērķtiecīga un labi strukturēta atriebība palielina apziņas spraigumu abām pusēm un formē augstāku frekvenču realizācijas. Atriebties šī vārda pareizajā izpratnē būtu spēlēt atpakaļ aiz cieņas un personiskas atbildības pret cēloņu-seku likumu.
3. Prātīgums ir vāja, mazjaudīga, kapacitātes un ātruma ziņā pliekana izvēle.
4. Ko Tu gribēji vispār ar to pateikt? Ja nespēj atsaukties aicinājumam, labāk pieturi muti. Prāts un mīlestība piemīt ikvienam.