Dzirkstele

Man tā bija ar tagadējo draugu. Sākumā es viņu neņēmu nopietni, biju domājusi, ka tā būs tikai izklaide vai labi pavadīts laiks. Lai gan draugs jau no paša sākuma to uztvēra ļoti nopietni. Lielu faktoru nospēlēja man tas, ka zināju, kad pēc mēneša viņš dosies uz ārzemēm tāpēc tā visu neņēmu nopietni. Bet pēc kāda laika bija liels bams un dzirsktele bija! Bet sākumā es diez gan aturīga biju un vispār neko īsti negribēju

Jāsaka, ka tur, kur dzirsteles un lielā kaisle bijusi uzreiz, viss tikpat ātri ir beidzies. Man visas nopietnās attiecības ir sākušās bez baigajām dzirkstelēm, sākumā eju vnk pavadīt labu laiku, un tad uzdzirksteļo. Nujāāaaa, bet redz ka tāpat beidzas ar puņķiem un asarām, diez vai ir tāda viena veiksmes formula :)

karrrrla_1
Interesanti, ka tev tā dzirkstele parādījās laikā, kad viņš pat blakus nebija. :)
Kāpēc vispār tēma "uzcepās", no draudzenes dzirdēju ka satikusi puisi, kurš nu ļoti patīkot, tieši tāds, kādu viņa vienmēr vēlējusies, bet neesot dzirksteles.
Man personīgi šķiet, ka dzirksteļošana ir tāda mainīga ,šodien viņa var būt, rītdien pazust, bet vai tas būtu iemesls, lai laistu garām tādu cilvēku- nedomāju gan.

Ar cilvēku, ar kuru nav nekādas dzirksteles, nemaz attiecības neesmu veidojusi, ja man nav bijis tā, ka acis jau deg un pa vēderu kukaiņi dejo, nemaz nopietnās attiecībās neesmu saistījusies. Nu vienalga kaut kam tur ir jābūt.

marissa
Ar simpātijām, fizisko pievilkšanos un to miera un stabilitātes sajūtu ir par maz?

*Bella* jā, tas gan. Es biju izšķīrusies ar iepriekšējo draugu un sāku ļoti daudz dauzīties apkārt, patika atpūsties, bet tad sapratu, ka vajag bišķi nomierināties, jo bija jau par daudz un ar viņu es paliku rāmāka, lai gan man pat negribējās reizēm ar viņu sadoties rociņās vai vispār mīlināties :D Jutos ļoti neērti un īstenībā nesapratu vai viņš uzskata, ka esam kopā vai neesam, jo visu laiku likās, kad randiņojam. Un es kā stulbāka pajautāt ar nespēju, ko viņš gaida no mūsu tā brīža attiecībām. :D Likās viņš riktīgs džentelmenis, sasodīti glīts un tā, bet tad vēl nejutu vai man vispār ir vajadzīgas attiecības un ar viņu, jo kaut kas atgrūda. Bet kaut kā turpinājām un tad viņš aizbrauca un ar laiku sapratu, ka viņš ir ideāls priekš manis, ka ilgojos pēc tā, kas kopā mums bija. Un viss notika! :)

Man, jā, ir par maz. Man vienmēr ir vajadzējis traku iemīlēšanos, sajūtu, ka jumtu nes prom un zeme zem kājām zūd. Protams, ar laiku tas pāriet, bet vismaz sākumam man to vajag.
Ar to, ka labs cilvēks, man nepietiek.

karrrrla_1
Skaists tev stāsts! Un apstiprina manas domas par dzirksteles nozīmību. :-)

marissa
Nu tad laikam ir tādi cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams un tādi kuri var iztikt bez.
Starp citu, no apkārtējo pieredzes tur kur viss sākas ar lielo dzirksteļošanu un kaisli viss tikpat ātri arī beidzas. Arī tas šķiet interesanti. Savukārt, ir diezgan daudz pazīstamo, kuri ir bijuši pazīstami gandrīz visu dzīvi, bet tikai ap pusmūžu sagājušies kopā un iemīlējušies. Vērtības laikam ejot mainās. :) Nesaku, ka ta ir/būs visiem, tie ir tikai mani novērojumi.

Man tā bija iepriekšējās attiecībās. Ilgi viņš mani lenca un centās, bet man nelikās, ka vispār kaut ko vēlos, lai gan kopā labi pavadijām laiku. Tikai pēc kādiem 3 mēnešiem piekritu uzsākt kaut kādas atticības, lai gan nebiju pārliecināta, ka vispār vēlos, bet pēc 6 mēnešiem sapratu, ka esmu iemīlējusies. Gadās visādi. :-)

Es arī savā vīra iemīlējos pamazām, viņu iepazīstot. Tā soli pa solim jūtas auga stiprumā. Bija gan dzirksteles, gan ļimstoši ceļi, bet ne ķīmijas, bet gan patiesu jūtu dēļ. Un ceļi ļimst vēl jo projām. Sākumā nebija ne domas, ka reiz busim attiecības, kur nu vēl precēti.

Nebija dzirksteles, vismaz no manas puses nē. Vispār nelikās pievilcīgs, cik atceros pat viņa balss likās dīvaina. Viss nāca ar laiku, tagad ir stipra ķīmija un fiziska saderība, no dažiem skatieniem un pieskārieniem vien abi varam uzvilkties labā nozīmē :-)
Agrāk domāju, ka tas nav iespējams, tagad saprotu, ka kļūdījos:-)

jā, ir sanācīs uzsākt attiecības, jo viņš ir tik jauks un romantisks, kad kaut kas nejūtās līdz galam, bet ar cerību, ka gan jau vēlāk. nu teikšu godīgi, iemīlēju to puisi :) bet tās nekad nebija dzirksteles un tauriņi vēderā. tas bija tā rāmi.

Laikam tiešām cilvēki dažādi. Zinu precētu pāri, kam vispār taureņi un kaisles nekādas nekad nav bijušas, bija kopā labi, abie pimie viens otram, nu un tā arī apprecējās. Meitene vēl pirms kāzām teica, ka jā, ir simpātijas, viss normāli, lkm jau jāprecas. Citiem to vnk nevajag, galvenais, ka laimīgi :)
Man atkal pretēji, sākumā simpātijas, pievilkšanās, un tad pēc laika jumtu norauj, un taureņi pa lielam visu attiecību laiku, grūti iedomāties, ka pēc gadiem 10 var pazust tā, ka pavisam. Ja pēc pirmajiem 2 randiņiem jau gribas raut drēbes nost, tad uz 4. randiņu vairāk negribas iet :-D

Vienīgo reizi, kad iemīlējos no pirmā acu skata, bija arī vienīgā reize, kad pamatīgi aprāvos ilūzijās. ļoti ātri pārgribējās raut tās drēbes nost, viss, ko gribējās - mukt, cik ātri vien varu. :D Labi, ka tās drēbes nenorāvu, nebūtu ko tādu pēc tam pārdzīvojusi :D

Nav pieredzes. Bet laikam es tādās attiecībās būt negribētu, man patīk tās emocijas, spēcīgā saikne, taureņi vēderā. Pat pēc 10 gadu atiecībām vēl to izteikti ik pa laikam jūtu, un tā dēļ tiešām ir vērts dzīvot (l) Nevaru iedomāties, ka varētu būt laimiga attiecībās bez šīm spēcīgām sajūtām.

ā nu es tās dzirksteles un taureņus laikam savādāk saprotu. jā, ir kaisle (gribās gribās jau pirmajā randinā drēbes raut nost), ir mīļš un ir vissvarīgākais pasaulē. bet tie nav taureņi. tomēr kaisle var būt arī ar cilvēku, kurā neesmu iemīlējusies, tā kā domāju savādākus taureņus. kā tie taureņi, kas bija 16 gadu vecumā akli un stulbi samīloties kādā krutajā džekā, par kuru vispār neko nezinu :D un saļimstot, kad pamanu, ka viņš iet garām.

Gan jau, ka ir iespējams, bet es personīgi noteikti nečakarētu cilvēku, nečakarētu sevi un neturpinātu komunikāciju, ja uzreiz nejustu kaut nelielu pievilkšanos. Velti tērēts laiks un var gadīties, ka mānīgas ilūzijas otram cilvēkam. Es gan arī neesmu no tiem, kas pie pirmajiem pārmītajiem vārdiem skrien randiņot, es ūdeņus pārbaudu kārtīgi.

Visādi jau var būt, bet man vajag to dzirksteli sākumā, ja īsti viņas tad ar laiku viss noplok.

Man ar manu vīru sākumā likās, ka neko negribu. Bet nepamanot uzradās kaisle. Visi pieskārieni ļoti uzvilka.Sagājām kopā. Un tikao tad parādijās dzirkstele. Sapratu, ka to vien gribas kā būt blakus, ciešāk un vairāk. Ehh, labi laiki