Ja godīgi, man tas ir ļoti atkarīgs no situācijas, cilvēka tuvības pakāpes. Bet vispār, ja cilvēks man neprasa viedokli, es neiešu pirmā uzbāzties ar tekstiem no sērijas, ka apģērba gabals ir briesmīgs un ka es tādu nevalkātu, jo uzskatu, ka tā nav mana darīšana. Cilvēki vispār, manuprāt, pārāk daudz piesienas citu cilvēku ārienei, it kā būtu kaut kādas konkrētas normas, robežas un rāmji, kuros obligāti vajag iekļauties, kādam izpatikt. Protams, man pašai ir patīkami, ja kāds izsaka komplimentu, arī pati mēdzu pateikt, ja esmu sajūsmā par cita cilvēka ārieni vai konkrētu stila elementu, bet tas, ja pat atstās cilvēku vienaldzīgu, tad vismaz arī izpaliks rūgtā pēcgarša. Nepatīkamus komentārus veltīt citam...neredzu jēgu. Ja pat kādam mugurā būs, manuprāt, visbriesmīgākais apģērbs, kādu varu iedomāties, kā man tas traucē? Nu, klusībā varu nošausmināties, bet kādēļ teikt sejā? Ja kāds pajautās (piemēram, mamma vai draudzene), es varu atbildēt godīgi, bet arī tad daru to saudzīgi, jo viss, ko es teikšu, ir tikai no manas gaumes un subjektīvā skatījuma izrietošs. Pie tam mana garderobe ir pilna vecmodīgu, pat "omīgu" lietu, bet man patīk, taču, ja man kāds bez jautāšanas pateiktu, ka viņam nepatīk (it īpaši man nesvarīgs vai svešs cilvēks), es droši vien saviebtu dīvainu sejas izteiksmi vai vienkārši novīpsnātu klusībā. Ai, es te aizmuldējos.