Uzticība

Nevaru uzticeties pilniba kops apmeram pirms gada piekeru, ka sarakstijas ar citu meiteni (e)

Arta, nu pasaule ir maza, pat internetā :-D Ar K. burtu, gan sapratīsi :-)
Par tām parolēm. Es zinu visas viņa paroles, lai gan pati neprasīju, viņš bieži pats palūdz kādam uzrakstīt no sava konta vai telefona.. tākā :) turklāt es neesmu fb, tādēļ viņa kontu izmantoju, ja man vajag ar kādu tur sazināties. Nekad nebiju domājusi, ka pilnībā varēšu uzticēties citam cilvēkam, bet ar tagadējo tā ir. Iepriekšējās attiecībās bija pavisam citādāk. Man nav problēmu iedod viņam arī savu telefonu, bet viņš to pat neprasa :-D kaut kad man rakstīja bijušais, bet es uzreiz izskaidroju, ka nu esmu aizņemta, lai neraksta, parādīju draugam, viņam bija jauki to redzēt. (l)

lenl, vairāk par vārda sākumburtu man izteica fakts, ka neesi facebook'ā :-D (es arī mēdzu izmantot drauga fb savām vajadzībām :-D)

Uzticos un neko nepārbaudu. Man ir citas svarīgākas lietas, ar ko nodarboties.

Es agrāk esmu neuzticējusies un čekojusi diezgan, attiecību sākumā. Tagad vairs nē. Jo viss kas jau ir bijis, un, nākot sapratnei par daudzām lietām, arī atnāca miers.

attiecībās uzticību vērtēju ļoti augstu. un sevi es vērtēju visaugstāk, ir daudz lietas, ko nedaru, jo tas ir zem mana goda :D piemēram, okšķerēt pa vīrieša telefonu vai datoru.
ja ir aizdomas, kas turpina apstiprināties, ka viņam ir cita, tad nekāda sevis pazemošana situāciju nemainīs.

Arta, tev patiktu, ja kāds lasītu tavas sarakstes? Jo saruna ir starp diviem cilvēkiem. Ja tavam draugam tas netraucē, tad personai, ar kuru tavs draugs sarunājas, varbūt traucē.

Uzticos uz vārda. Pārbaudījusi arī nekad neesmu, jo īsti nezinu ko "baudīt". Telefoni un soc.tīkli mūsu attiecībās nav privātā telpa, tāpēc pie tiem mēs tiekam kad vien vēlamies un to arī izmantojam.

Ja attiecībās nav uzticības, tad tās nav attiecības.
Visas pārbaudes, rakņāšanās otra telefonā, vai datorā novedīs tikai pie attiecību izjukšanas.

Es uzticos, tomēr ne simtprocentīgi. Domāju, ka nevienam simtprocentīgi nevar un arī nevajag uzticēties, lai nesanāk pārāk liela vilšanās. Jo pat visuzticamākajam un godīgākajam cilvēkam var paslīdēt kāja, pat, ja viņš iepriekš domājis, ka nekad mūžā nekrāps. Man gan tomēr negribās tam ticēt, bet es domāju reāli un rēķinos, ka jebkas var notikt.

Iepriekšējās attiecībās neuzticējos, jo bijām kopā no vidusskolas un jaunībā abi bijām sastrādājuši visu ko, līdz ar to uzticība nebija. Tai pat laikā zināju paroles, bet baigi nelīdu pārbaudīt, varbūt pāris reizes gadā. Bijām arī leitas kursā kur otrs atrodas.
Tagadējās attiecībās, kā jau meitenes rakstīja - kā SPA, pilnīga paļāvība un uzticēšanās, nesaprotu kā iepriekšējās attiecībās vispār spēju dzīvot, jo tagad ir totāls miers, lai gan sākumā abi bijām brīvāki, tādā ziņā, ka mazāk atskaitījāmies, kur esam, ko daram, bet nu tagad jau kaut kā vairāk esam informēti par otra dienas plāniem. Bet tas miers.. ahhhh (l)

Laimiņa, tieši tā, tas sirdsmiers ir tas labākais (l), tikai šajās attiecībās varu pa īstam novērt otru cilvēku.

Uzticos un neko nepārbaudu, man pat nav tādas iespējas, jo mums profili katram savi, paroles nezinam. Dators un telefons viņam ir darba, tāpēc ar parolēm, tur es nelienu.
Ja nebūtu uzticības, tad mēs abi varētu prātā sajukt, jo abiem darbi tādi, ka pa dienu varētu krāpt uz velna paraušanu un pat telefonā nekas neparādītos. :D

uzticība ir jebkuru attiecību pamatā . Neesmu greizsirdīga , telefonus nečekoju un pat nesekoju FB :)

Nav pamats man neuzticèties - vienmèr esmu sazvanàma,ja nepacełu uzreiz telefonu,tad pèc dažám min.atzvanu. Pa dienu regulàri komunicèjam,sûtu bildes,video no ikdienas gaitàmkà arī mana telefona izdrukas ir pieejamas vīram. Vakaros nekur àrpus màjas nedodos,ja vien nav manikīrs,pedikīrs,bet pèc tà vienmèr vīrs pakał atbrauc:)

Es arī uzticos un neko nepàrbaudu.

Īsti nesaprotu to testu - uzticos, bet tāpat pārbaudu telefonu un soc tīklus. Izklausās pēc melošanas sev drīzāk. (t)
Es uzticos vīram pilnībā, jo nav pamats neuzticētties. Visu šo laiku, ko esam kopā, nav pat pavīdējis nekas šaubu vērts. Telefonu un soc. tīklus, protams, ka nepārbaudu.

Vīram uzticos, neko nepārbaudu. Domāju, ka ja viņš gribētu krāpt, gan jau darītu to tā, lai telefonā nav ziņu, feisbukā nav vēstuļu utt. Interesējos par dienas plāniem, bet nav tā, ka visu dienu sarakstāmies.

Teiksu ta, ieprieksejas attiecibas visu gadu garuma periodiski naca virsu kautkada huinja kad parbaudiju telefonu, soc portalus utt. Bet tapat tas nemainija to, ka piekrapa un man tapat to nemanot. Tagadejas attiecibas neko neparbaudu jo man gluzi vienkarsi neinterese. Zinu, ja gribes tapat daris ko gribes, parbaudu vai ne. Un agri vai velu viss tapat nak gaisma. Jau neskaitamas reizes dzive pieradijusi, ka meliem isas kajas

Uzticos pilnībā un viņa sarakstes nelasu :-)