Man vienā lielā būvkompānijā 5 cilvēku kompānija tā pratināja, un 1 no viņiem bija izcili riebīgs. No jautājumiem pilnīgi ne pa tēmu par mani, līdz tik absurdiem - ko nozīmē uzņēmuma logo, kādēļ tas ir tādā krāsā un tādas formas. Tad - āaa, Tu nezini? Tad ko Tu nāc uz interviju? Biju 100% pārliecināta, ka nepaņems, bet pieņēma. Jāsaka gan, ka tas vīrietis joprojām bija izcili riebīgs un ilgi neizturēju.
Vēl biju intervijā, kur potenciālais boss jau uzreiz atdgrūda kā cilvēks,pat nezinu, kādēļ. Pieņēma citu meiteni, pēcnedēļas zvana, saka, ka viņa nedēļu nostrādāja un pārdomāja (nezin kādēļ..), ka viņam patika viņa labāk, bet nu es varot pamēģināt, es esot nākamā sarakstā :-D Sarunājām vēlreiz satikties. Tad sākās jautājumi, vai man ir vīrs, bērni, vai plānou bērnus tuvākajā laikā. Un tad - labi, ka nav bērni, jo te dažiem ir Norādot uz sievieti blakus telpā, viņai redzot), un zini, viņi slimo un tad man nav, kas strādā. Te jau vispār lielākā daļa ir tādi dīkdieņi. Jāaa.. darbu atteicu, vēlāk Fb redzēju par viņu sūdzības, gan kā darba devēju, gan sadarbības partneri. Diemžēl, gadās visādi cilvēki..